Balvu Valsts ģimnāzija

Šī gada 28.novembrī ģimnāzijā notika vecāku vakars 9., 11. un 12. klašu skolēnu vecākiem „Kopā nākotnei!”. Pasākuma laikā vecākiem bija iespēja iegūt vērtīgu informāciju par valsts pārbaudes darbu norisi, kā arī individuāli tikties ar mācību priekšmetu skolotājiem un ģimnāzijas administrāciju. Notika arī klases vecāku sapulces, kurās tika pārrunātas mācību un audzināšanas darba aktualitātes.

Vecāku un skolotāju cieša sadarbība ir būtiska, lai veidotu vienotu izpratni par skolēnu vajadzībām, atbalstītu viņu personīgo izaugsmi un kopīgi strādātu pie tā, lai katrs jaunietis būtu gatavs nākotnes izaicinājumiem. Priecājamies par lielo vecāku atsaucību un ceram, ka šī tikšanās stiprinās skolas un ģimenes sadarbību, lai kopā palīdzētu veidot veiksmīgu nākotni mūsu jauniešiem!

Balvu Valsts ģimnāzijas 12. klašu jauniešiem šī gada 29.novembrī bija lieliska iespēja tikties ar mūsu skolas absolventiem Marku Višņevski un Ralfu Žogotu, kuri šobrīd atrodas obligātajā militārajā dienestā un pārstāv Sauszemes spēku mehanizēto kājnieku brigādi.

Tikšanās laikā Marks un Ralfs izskaidroja brigādes nozīmīgo lomu Latvijas sauszemes teritorijas aizsardzībā, starptautisko operāciju un kaujas dežūru nodrošināšanā. Viņi jauniešiem ne tikai atklāja militārās jomas darba ikdienu, bet arī padalījās ar personīgo pieredzi, kā arī atklāja kādas karjeras iespējas dienests piedāvā valsts aizsardzībā.

Šādas tikšanās iedvesmo jauniešus apzināties aizsardzības nozīmīgumu un iespējamos karjeras ceļus, vienlaikus stiprinot viņu pilsonisko apziņu un atbildību par savas valsts drošību.

Pateicamies Markam un Ralfam par veltīto laiku un iedvesmojošo sarunu! Lai viņiem veiksme turpmākajā dienestā!

Šī gada 25. novembrī Balvu Valsts ģimnāzijas 8. klašu skolēni, kopā ar skolas bibliotekāri, devās uz  Balvu Centrālo bibliotēku, lai piedalītos lekcijā par maskošanās tradīcijām Latgalē, kuru vadīja folklorists Andris Kapusts.

A.Kapusts ir ne tikai folklorists, bet arī masku tradīciju festivālu organizētājs un Latvijas Folkloras biedrības vadītājs. Viņš pastāstīja par dažādu masku veidiem un to mitoloģisko nozīmi. Skolēni uzzināja, kādas lomas šīm maskām bija tradicionālajos rituālos un kā tās tika izmantotas dažādos svētkos un pasākumos. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos. Gan maskoto uzņemšana, gan paša tērpšanās kādā tradicionālā masku tēlā dod to, kas svarīgs ikvienam visos laikos un laikmetos.

Maskās materializējās senču gars. Šie reliģiozā kulta priekšmeti ir logs uz viņpasauli, kas ļauj kontaktēties ar saviem senčiem. Līdz ar to maskas tiek izmantotas visdažādākajos rituālos un ceremonijās. Senču garīgā klātbūtne ir senākais pamats maskošanās tradīcijām. Tās lielā mērā ir universālas un tāpēc tik unikālas.

Īstai maskai ir jāatbilst vairākām svarīgām iezīmēm, kas padara to simbolisku, noslēpumainu un spēcīgu. Tai jābūt: abstraktai, baisai, bez detaļām, ar humoru un simbolismu, sejai aizsegtai, izgatavotai no vecām lietām (jo tas ir svarīgi senčiem), drēbes izgrieztas uz kreiso pusi (tā ir saskarsme ar viņpasauli), vīrietis pārģērbies par sievieti un sieviete pārģērbusies par vīrieti.

Maskas Latgalē ir izgatavotas no dabīgiem materiāliem — koka, auduma, dzīvnieku ādas un citiem dabas materiāliem. Maskas bieži attēlo dzīvniekus – vilku, lāci, dzērvi. Šīs maskas nav tikai dekoratīvas, tās ir daļa no rituāliem, kas tiek veikti konkrētos laikos un vietās.

Maskošanās tradīcija ir plaši izplatīta Ziemeļeiropā, tomēr katrā valstī tā iegūst atšķirīgas iezīmes un nianses, atkarībā no vietējām tradīcijām un ticējumiem. Lai saglabātu un izzinātu maskošanās tradīcijas, kā arī lai to popularizētu un attīstītu mūsdienās, Latvijā starptautiskie masku tradīciju festivāli notiek kopš 1999.gada. Katru gadu festivāls notiek citā pilsētā. Nākošajā, 2025.gadā, tas notiks Bauskā.

Lekcijas laikā skolēniem bija iespēja ne tikai uzzināt par maskošanās tradīcijām Latgalē un masku veidošanu, bet tās arī pielaikot. Masku pielaikošana skolēnos radīja vislielāko interesi.

Šāda veida pasākumi ir nozīmīgi, lai saglabātu un atjaunotu Latgales kultūras mantojumu, kā arī iedvesmotu jaunās paaudzes iepazīt un cienīt savas saknes. Mūsdienās vairāk pievēršas Helovīnam un citiem ārzemju svētkiem, bieži vien piemirstot par savām tradicionālajām vērtībām. Tādos pasākumos tiek nodrošināta iespēja iepazīt Latgales tautas tradīcijas, dziesmas, dejas un amata prasmes, kas palīdz saglabāt vietējo identitāti un veicina kopības sajūtu.

Šī gada 27.novembrī programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros Balvu Valsts ģimnāzijas 7.–9.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties Istabas teātra izrādi „Klusētāji”. Šī emocionāli spēcīgā izrāde, balstīta patiesos notikumos, mudināja aizdomāties par vienaldzības sekām un to, kā klusēšana kritiskos brīžos var mainīt cilvēku dzīves.

Trīs jauni cilvēki – Santa, Krišjānis un Ikars – dalījās ar kādu satraucošu pieredzi no skolas gadiem, kas lika viņiem pārdomāt savas izvēles. Stāsts atklāja dažādus skata punktus un to, kā viņu lēmumi ietekmējuši gan pašus, gan apkārtējos.

Izrāde īpaši pārsteidza ar tās interaktīvo formātu – notikumi vienlaicīgi risinājās trīs dažādās telpās,  katra skatītāju grupa redzēja atšķirīgu notikumu versiju, ļaujot dziļāk iejusties katra varoņa lomā un pārdomāt savu atbildību situācijās, kurās nepieciešama rīcība.

Paldies aktieriem Antai Aizupei, Oskaram Florencam-Vīksnem, Jānim Znotiņam un  programmai „Latvijas skolas soma” par iespēju skolēniem piedzīvot šādu izglītojošu un aizkustinošu stāstu!

Šī gada 25. novembrī, Balvu Valsts ģimnāzijas eko pulciņš tikās ar Balvu novada pašvaldības projektu daļas vadītāju Arvitu Voicišu. Tikšanās laikā uzzinājām daudz interesanta par niedrēm un to izmantošanu tautsaimniecībā, sākot ar jumtu segumiem un biomasu, līdz pat izmantošanai kurināmajā.

A.Voiciša pastāstīja arī par mūsu novadā īstenoto projektu, kas saistīts ar niedru pļaušanu dažādās ūdenstilpnēs. Aplūkojām fotogrāfijas, kurās redzams, kā Balvu ezers izskatījās pirms un pēc niedru pļaušanas darbiem. Papildus tam uzzinājām arī par citiem plānotajiem projektiem mūsu novadā, tostarp elektro autobusu iegādi, kas veicinās videi draudzīgākus iedzīvotāju pārvadājumus.

Pateicamies Arvitai Voicišai par vērtīgo un iedvesmojošo stāstījumu!
Mēs turpināsim rūpēties par dabu un sekot līdzi novada attīstībai!

Šī gada 26.novembrī Balvu Valsts ģimnāzijas Izglītojamo pašpārvaldes jaunieši Renāts Vilipsons, Evelīna Grāve, Egita Ozoliņa, Raivis Borisāns, Rēzija Ozola, Ketrīna Razgale un direktores vietniece audzināšanas jomā Daina Mediniece apmeklēja Balvu novada skolēnu pašpārvalžu Hakatonu „Mobings”. To organizēja Rekavas vidusskolas Izglītojamo pašpārvalde. Tikšanās notika mājīgajā  kultūras centrā „Rekova”.

Pasākuma laikā jauniešiem bija iespēja runāt par  mobinga ietekmi skolā un sabiedrībā, izstrādāt praktiskus risinājumus drošas un iekļaujošas vides veidošanai un piedalīties simulācijas spēlē, attīstot empātiju un sadarbības prasmes. Šāda veida pasākumi sniedz skolēniem ne tikai zināšanas, bet arī idejas, kā uzlabot skolas vidi. Jauniešiem ir iespēja dalīties pieredzē, atrast domubiedrus un jaunus draugus.

Pateicamies Rekavas vidusskolas direktorei Žannai Maksimovai,  Izglītojamo pašpārvaldes jauniešiem  un koordinatorei Žaklīnai Orlovskai, kā arī  visiem dalībniekiem par iedvesmu, prieku un  radošo kopdarbu!

2024.gada 25.novembrī Balvu Valsts ģimnāzijas muzeja vadītāja Irēna Šaicāne pensionētos skolotājus atkal aicināja uz Vēstures atmiņu stundu “Sarunas plkst.13.00”. Atmiņu stundā piedalījās arī skolas vadība un skolas absolvente, tagadējā Balvu novada domes deputāte Aija Mežale.

Pasākuma ievadā skolotāja uzsvēra, ka atmiņu stundu veidos trīs daļas: sveiciens Latvijas valstij 106.dzimšanas dienā un stāstījums, kas kopējs un kas atšķirīgs darba un dzīves ceļos divām skolotājām – Lūcijai Boldānei un Marijai Bleivei, kuras šogad atzīmēja 75 gadu dzīves jubilejas. Klausoties stāstījumu, skatoties fotoattēlus, visi kopīgi secināja, ka abas skolotājas bija talantīgas STEM jomas mācību priekšmetu skolotājas, kuras ir mācījušas arī fiziku vai matemātiku.

Turpinājumā muzeja vadītāja bija sagatavojusi prezentāciju ar konkrētiem vēstures faktiem un fotogrāfijām, kas stāsta par skolas līdzdalību Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Jau Balvu 1.vidusskolas koris 1960.gadā dziedāšanas skolotājas Veras Ņemiro vadībā piedalījās I Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, skolas pūtēju orķestrim augstākie sasniegumi skolotāja Egona Salmaņa vadībā bija 1989. un 1995.gadā. Mūzikas skolotājas Marijas Bukšas vadībā dziesmu svētkos 1989.gadā piedalījās gan zēnu, gan skolas jauktais koris, arī skolotāju Lienes Akmeņkalnes un Aijas Nagles vadītie kori bija izcīnījuši tiesības pārstāvēt skolu dziesmu un deju svētkos. Var tikai apbrīnot ilggadējās deju skolotājas Evģēnijas Cunskas uzņēmību kopš 1967.gada ar vairākiem kolektīviem piedalīties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Arī deju skolotāju Lūcijas Jermacānes un Lucijas Bukšas vadītie deju kolektīvi vairākkārt ir pārstāvējuši mūsu skolu, bet 2015.gadā Agra Veismaņa vadībā dziesmu un deju svētkos piedalījās apvienotais Balvu Valsts ģimnāzijas un Kultūras un atpūtas centra jauniešu deju kolektīvs. Arī skolotāju Salmas Silovas un Skaidrītes Svarinskas vadītie deju kolektīvi ir piedalījušies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Atmiņu stundas trešajā daļā muzeja vadītāja visus aicināja uz skolas muzeja absolventu telpu skolas 4.stāvā, kur, pateicoties nesavtīgam skolas absolventes, deju skolotājas Lucijas Bukšas atbalstam un nenogurstošam darbam, kopēji ir izveidota izstāde, kura veltīta mūsu skolas skolēnu dalībai Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Izstādē ir skatāmi ne tikai daudzveidīgi materiāli mapēs, afišas, citi artefakti, bet arī tautu tērpu  kolekcija, kuros skolēni dejoja, sākot no 20.gadsimta 60./70.gadu mijas. Aplūkojami bija  gan ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu, latviešu tautas tērpi, gan pašu izšūtās villaines, gan šuvēju ateljē darinātie tērpi. Skolas absolvente Aija Mežale aplūkoja arī vienu no tautu tērpiem, kurā dejoja 1989.gada dziesmu un deju svētkos.

Malkojot ugunspuķes tēju vai pašgatavotu ozolzīļu kafiju, raisījās skolotāju atmiņas gan par kopējiem darba gadiem skolā, gan par dziesmu un deju svētkiem. Darbīgā noskaņā un pozitīvismā izskanēja Vēstures stunda, kura izvērtās gandrīz 2,5 stundu garumā. Muzeja vadītāja Irēna teica paldies visiem visiem, kas piedalījās Vēstures atmiņu stundā, pateicās par dalīšanos gan atmiņās, gan dažādos materiālos, lai apkopotu vēsturisko informāciju par skolas piedalīšanos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, lai taptu izstāde skolas muzejā.

Uz tikšanos Balvu Valsts ģimnāzijas muzejā kādā citā atmiņu stundā!

22.novembrī Smiltenes vidusskolā ar “Demokrātijas simpoziju” noslēdzās Erasmus+ projekta “Demokrātijas formula” aktivitātes, kurās piedalījās arī mūsu – Balvu Valsts ģimnāzijas – aktīvie izglītojamo pašpārvaldes jaunieši Nadīna, Leo, Ritvars, Mārcis, Artjoms, Raitis, Artūrs, Renāts un abas Sindijas kopā direktores vietnieci audzināšanas jomā  Dainu Medinieci.

Pasākuma laikā dalībnieki atskatījās uz paveikto, pārbaudīja “temperatūru” zināšanās par Eiropas Savienību (ES), piedalījās dialogu aplī, debatēs un nākotnes vīzijas darbnīcās, kā arī guva ieskatu ES daudzveidīgajās projektu iespējās.

Projekta noslēguma pasākumā viesojās arī Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Ministre uzklausīja jauniešu viedokli par būtiskākajām problēmām Latvijā un aicināja diskutēt par pedagoga profesijas nozīmību un prestižu.  

Projekta noslēgumā tika prezentēta jaunradītā simulāciju spēle “SOLARIS,” kas neformālā veidā ļauj jauniešiem izzināt demokrātijas būtību un tās lomu sabiedrībā.

 Balvu Valsts ģimnāzijas jaunieši ar interesi piedalījās gan spēlē, gan darba grupās, kurās tika meklētas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem par vienlīdzību, izglītību, demokrātiju un sabiedrības līdzdalību. Paldies mūsu jauniešiem par drosmi, atklātību un radošumu, iesaistoties diskusijās un parādot, ka viņi ir nākotnes līderi, kuri ar saviem lēmumiem spēs ietekmēt sabiedrības attīstību!

Liels paldies visiem, kas atbalstīja un palīdzēja realizēt šo projektu – kopā mēs veidojam sabiedrību, kurā ikviena balss ir svarīga!