Muzeju nakts 2025 Balvu Valsts ģimnāzijā

Šī gada 17. maijā Balvu Valsts ģimnāzijā jau 9. reizi norisinājās Muzeju nakts ar vienojošo tēmu- “Mūsu vērtību stāsti.”

Ierodoties skolā, katrs Muzeju nakts apmeklētājs saņēma īpašu grāmatzīmi un Muzeju nakts 2025 karodziņu, ko iesprauda Dziesmu un deju svētku “kalnā.”

Pirms pasākuma atklāšanas aktu zālē notika svinīga Latvijas Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētku trīs stendu atklāšana pie muzeja telpas 1. stāvā. Stendos ir izvietots bagātīgs vizuālais un tekstuālais materiāls par mūsu skolas dalību visos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kopš 1960.gada. Tas stāsta par trim pūtēju orķestriem, septiņiem koriem un 23 deju kolektīviem. Materiālu stendiem sagatavoja vēstures skolotāja, skolas muzeja vadītāja Irēna Šaicāne, bet datordizaina noformējumu veica Liene Šaicāne, 2003.gada mūsu skolas absolvente.

Pasākuma gaitā ielūkojāmies vērtību stāstos par skolēnu dziesmu un deju svētkiem “Mana skola Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos”, kā arī kavējāmies skaistās atmiņās un pieminējām dziesmu autoru un izpildītāju Aini Šaicānu, kuram šogad apritētu 75. dzimšanas diena. Viņa dzejoļa vārdi “Dzīvi dzīvot vajag skaisti…” bija kā vadmotīvs pasākumam un brīnišķīgs atgādinājums ikvienam Muzeju nakts svētku apmeklētājam.

Pasākuma ievadā izskanēja šādi vārdi: “Dzīve mainās – cilvēki nāk un aiziet, laiki mainās, bet vērtības paliek. Mīlestība. Dzimtene. Ģimene. Dziesma. Deja. Skola. Skolotāji. Draudzība. Mūsu stāsti.” Pasākumā mēs pieminējām, dalījāmies izzinātajā, svinējām un teicām paldies vārdus.

Sākotnēji ielūkojāmies Latvijas Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētku vēstures lappusēs, uzzinot, ka Balvos kora dziedāšanas tradīcija bija pazīstama jau pirms 100 gadiem, kad Balvu komercskolā dziedāšanu mācīja skolotājs Henrihs Polfanders.

Ieklausījāmies arī spilgtākajās atmiņās par Latvijas Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Trešās atmodas laikā. Prieks, ka pie mums bija ieradusies ilggadējā mūsu skolas kora vadītāja un diriģente Marija Bukša, kas aicināja visus kopā nodziedāt patriotiskās kora dziesmas “Nevis slinkojot un pūstot” 4. pantu, jo šo dziesmas pantu dziedāja 1989.gadā  Mažaparkā.

Pasākuma gaitā ar brīnišķīgām dziesmām apmeklētājus priecēja Balvu Valsts ģimnāzijas 7.-12. klašu meiteņu koris, kuru vada skolotāja Karīna Romanova. Toties ar jestrām dejām pārsteidza 7.-9. klašu tautas deju kolektīvs “Sudraba pūce”, vadītāja Ludmila Uglovska. Jaunieši veiksmīgi ieguvuši augstus novērtējumus skatēs un turpina gatavoties 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Mūs apsveikt bija ieradušies arī 12.a klases skolēni ar enerģisko deju “Trīs meitiņas”.

Neizpalika arī dinamiskā pauze ar latvju rotaļu “Caur sidraba birzi gāju”, kurā visus klātesošos aicināja deju skolotāja Lucija Bukša.

Savas zināšanas par Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem apmeklētāji varēja pārbaudīt Kahoot spēlē.

Uz kopēju foto tika aicinātas pasākuma dalībnieces – skolotājas, kuras ar skolēniem ir piedalījušās un piedalīsies Latvijas Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētkos – Evģēnija Cunska, Marija Bukša, Lucija Bukša, Karīna Romanova un Ludmila Uglovska.

Pasākuma otrajā daļā dzirdējām aizkustinošus stāstus un atmiņas par Aini Šaicānu. Prieks, ka pie mums ciemos bija ieradies komponists un dziesmu autors Māris Lāpāns, kas izpildīja īpašu dziesmu kā veltījumu Ainim Šaicānam.

Patīkamu pārsteigumu klausītājiem sagādāja arī mūziķis un ģitāras spēles virtuozs Gregs, kas dziedāja tik pazīstamo un mīļo dziesmu “Dzīve, dzīvīte” savā interpretācijā.

Pasākuma noslēgums bija emocionāls, sirdīs uzvirmojot patiesam priekam un pateicībai. Skolotāja un muzeja vadītāja Irēna Šaicāne arī dalījās pārdomās, sakot pateicības vārdus visiem, kas palīdzēja, lai šis pasākums notiktu. Bijusī direktores vietniece audzināšanas jomā Veronika Spridzāne ļāvās atmiņu stāstam un pateicās muzeja vadītājai par pasākumu. Balvu Valsts ģimnāzijas pateicību gan mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu visiem vadītājiem, gan  skolas muzeja vadītājai Irēnai izteica direktores vietniece Ināra Konivale.

Tā patiesi ir – dzīvi dzīvot vajag skaisti. Un skaistais ir mums visapkārt – līdzcilvēkos, dabā, tradīcijās, kopā būšanā, ikdienas gaitās, tikai jāprot to saskatīt.

Uz drīzu tikšanos atkal!

Šis ieraksts tika publicēts Nekategorizēts. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.