Balvu Valsts ģimnāzija

Šī gada 25. novembrī Balvu Valsts ģimnāzijas 8. klašu skolēni, kopā ar skolas bibliotekāri, devās uz  Balvu Centrālo bibliotēku, lai piedalītos lekcijā par maskošanās tradīcijām Latgalē, kuru vadīja folklorists Andris Kapusts.

A.Kapusts ir ne tikai folklorists, bet arī masku tradīciju festivālu organizētājs un Latvijas Folkloras biedrības vadītājs. Viņš pastāstīja par dažādu masku veidiem un to mitoloģisko nozīmi. Skolēni uzzināja, kādas lomas šīm maskām bija tradicionālajos rituālos un kā tās tika izmantotas dažādos svētkos un pasākumos. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos. Gan maskoto uzņemšana, gan paša tērpšanās kādā tradicionālā masku tēlā dod to, kas svarīgs ikvienam visos laikos un laikmetos.

Maskās materializējās senču gars. Šie reliģiozā kulta priekšmeti ir logs uz viņpasauli, kas ļauj kontaktēties ar saviem senčiem. Līdz ar to maskas tiek izmantotas visdažādākajos rituālos un ceremonijās. Senču garīgā klātbūtne ir senākais pamats maskošanās tradīcijām. Tās lielā mērā ir universālas un tāpēc tik unikālas.

Īstai maskai ir jāatbilst vairākām svarīgām iezīmēm, kas padara to simbolisku, noslēpumainu un spēcīgu. Tai jābūt: abstraktai, baisai, bez detaļām, ar humoru un simbolismu, sejai aizsegtai, izgatavotai no vecām lietām (jo tas ir svarīgi senčiem), drēbes izgrieztas uz kreiso pusi (tā ir saskarsme ar viņpasauli), vīrietis pārģērbies par sievieti un sieviete pārģērbusies par vīrieti.

Maskas Latgalē ir izgatavotas no dabīgiem materiāliem — koka, auduma, dzīvnieku ādas un citiem dabas materiāliem. Maskas bieži attēlo dzīvniekus – vilku, lāci, dzērvi. Šīs maskas nav tikai dekoratīvas, tās ir daļa no rituāliem, kas tiek veikti konkrētos laikos un vietās.

Maskošanās tradīcija ir plaši izplatīta Ziemeļeiropā, tomēr katrā valstī tā iegūst atšķirīgas iezīmes un nianses, atkarībā no vietējām tradīcijām un ticējumiem. Lai saglabātu un izzinātu maskošanās tradīcijas, kā arī lai to popularizētu un attīstītu mūsdienās, Latvijā starptautiskie masku tradīciju festivāli notiek kopš 1999.gada. Katru gadu festivāls notiek citā pilsētā. Nākošajā, 2025.gadā, tas notiks Bauskā.

Lekcijas laikā skolēniem bija iespēja ne tikai uzzināt par maskošanās tradīcijām Latgalē un masku veidošanu, bet tās arī pielaikot. Masku pielaikošana skolēnos radīja vislielāko interesi.

Šāda veida pasākumi ir nozīmīgi, lai saglabātu un atjaunotu Latgales kultūras mantojumu, kā arī iedvesmotu jaunās paaudzes iepazīt un cienīt savas saknes. Mūsdienās vairāk pievēršas Helovīnam un citiem ārzemju svētkiem, bieži vien piemirstot par savām tradicionālajām vērtībām. Tādos pasākumos tiek nodrošināta iespēja iepazīt Latgales tautas tradīcijas, dziesmas, dejas un amata prasmes, kas palīdz saglabāt vietējo identitāti un veicina kopības sajūtu.

Šī gada 27.novembrī programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros Balvu Valsts ģimnāzijas 7.–9.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties Istabas teātra izrādi „Klusētāji”. Šī emocionāli spēcīgā izrāde, balstīta patiesos notikumos, mudināja aizdomāties par vienaldzības sekām un to, kā klusēšana kritiskos brīžos var mainīt cilvēku dzīves.

Trīs jauni cilvēki – Santa, Krišjānis un Ikars – dalījās ar kādu satraucošu pieredzi no skolas gadiem, kas lika viņiem pārdomāt savas izvēles. Stāsts atklāja dažādus skata punktus un to, kā viņu lēmumi ietekmējuši gan pašus, gan apkārtējos.

Izrāde īpaši pārsteidza ar tās interaktīvo formātu – notikumi vienlaicīgi risinājās trīs dažādās telpās,  katra skatītāju grupa redzēja atšķirīgu notikumu versiju, ļaujot dziļāk iejusties katra varoņa lomā un pārdomāt savu atbildību situācijās, kurās nepieciešama rīcība.

Paldies aktieriem Antai Aizupei, Oskaram Florencam-Vīksnem, Jānim Znotiņam un  programmai „Latvijas skolas soma” par iespēju skolēniem piedzīvot šādu izglītojošu un aizkustinošu stāstu!

Šī gada 25. novembrī, Balvu Valsts ģimnāzijas eko pulciņš tikās ar Balvu novada pašvaldības projektu daļas vadītāju Arvitu Voicišu. Tikšanās laikā uzzinājām daudz interesanta par niedrēm un to izmantošanu tautsaimniecībā, sākot ar jumtu segumiem un biomasu, līdz pat izmantošanai kurināmajā.

A.Voiciša pastāstīja arī par mūsu novadā īstenoto projektu, kas saistīts ar niedru pļaušanu dažādās ūdenstilpnēs. Aplūkojām fotogrāfijas, kurās redzams, kā Balvu ezers izskatījās pirms un pēc niedru pļaušanas darbiem. Papildus tam uzzinājām arī par citiem plānotajiem projektiem mūsu novadā, tostarp elektro autobusu iegādi, kas veicinās videi draudzīgākus iedzīvotāju pārvadājumus.

Pateicamies Arvitai Voicišai par vērtīgo un iedvesmojošo stāstījumu!
Mēs turpināsim rūpēties par dabu un sekot līdzi novada attīstībai!

Šī gada 26.novembrī Balvu Valsts ģimnāzijas Izglītojamo pašpārvaldes jaunieši Renāts Vilipsons, Evelīna Grāve, Egita Ozoliņa, Raivis Borisāns, Rēzija Ozola, Ketrīna Razgale un direktores vietniece audzināšanas jomā Daina Mediniece apmeklēja Balvu novada skolēnu pašpārvalžu Hakatonu „Mobings”. To organizēja Rekavas vidusskolas Izglītojamo pašpārvalde. Tikšanās notika mājīgajā  kultūras centrā „Rekova”.

Pasākuma laikā jauniešiem bija iespēja runāt par  mobinga ietekmi skolā un sabiedrībā, izstrādāt praktiskus risinājumus drošas un iekļaujošas vides veidošanai un piedalīties simulācijas spēlē, attīstot empātiju un sadarbības prasmes. Šāda veida pasākumi sniedz skolēniem ne tikai zināšanas, bet arī idejas, kā uzlabot skolas vidi. Jauniešiem ir iespēja dalīties pieredzē, atrast domubiedrus un jaunus draugus.

Pateicamies Rekavas vidusskolas direktorei Žannai Maksimovai,  Izglītojamo pašpārvaldes jauniešiem  un koordinatorei Žaklīnai Orlovskai, kā arī  visiem dalībniekiem par iedvesmu, prieku un  radošo kopdarbu!

2024.gada 25.novembrī Balvu Valsts ģimnāzijas muzeja vadītāja Irēna Šaicāne pensionētos skolotājus atkal aicināja uz Vēstures atmiņu stundu “Sarunas plkst.13.00”. Atmiņu stundā piedalījās arī skolas vadība un skolas absolvente, tagadējā Balvu novada domes deputāte Aija Mežale.

Pasākuma ievadā skolotāja uzsvēra, ka atmiņu stundu veidos trīs daļas: sveiciens Latvijas valstij 106.dzimšanas dienā un stāstījums, kas kopējs un kas atšķirīgs darba un dzīves ceļos divām skolotājām – Lūcijai Boldānei un Marijai Bleivei, kuras šogad atzīmēja 75 gadu dzīves jubilejas. Klausoties stāstījumu, skatoties fotoattēlus, visi kopīgi secināja, ka abas skolotājas bija talantīgas STEM jomas mācību priekšmetu skolotājas, kuras ir mācījušas arī fiziku vai matemātiku.

Turpinājumā muzeja vadītāja bija sagatavojusi prezentāciju ar konkrētiem vēstures faktiem un fotogrāfijām, kas stāsta par skolas līdzdalību Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Jau Balvu 1.vidusskolas koris 1960.gadā dziedāšanas skolotājas Veras Ņemiro vadībā piedalījās I Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, skolas pūtēju orķestrim augstākie sasniegumi skolotāja Egona Salmaņa vadībā bija 1989. un 1995.gadā. Mūzikas skolotājas Marijas Bukšas vadībā dziesmu svētkos 1989.gadā piedalījās gan zēnu, gan skolas jauktais koris, arī skolotāju Lienes Akmeņkalnes un Aijas Nagles vadītie kori bija izcīnījuši tiesības pārstāvēt skolu dziesmu un deju svētkos. Var tikai apbrīnot ilggadējās deju skolotājas Evģēnijas Cunskas uzņēmību kopš 1967.gada ar vairākiem kolektīviem piedalīties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Arī deju skolotāju Lūcijas Jermacānes un Lucijas Bukšas vadītie deju kolektīvi vairākkārt ir pārstāvējuši mūsu skolu, bet 2015.gadā Agra Veismaņa vadībā dziesmu un deju svētkos piedalījās apvienotais Balvu Valsts ģimnāzijas un Kultūras un atpūtas centra jauniešu deju kolektīvs. Arī skolotāju Salmas Silovas un Skaidrītes Svarinskas vadītie deju kolektīvi ir piedalījušies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Atmiņu stundas trešajā daļā muzeja vadītāja visus aicināja uz skolas muzeja absolventu telpu skolas 4.stāvā, kur, pateicoties nesavtīgam skolas absolventes, deju skolotājas Lucijas Bukšas atbalstam un nenogurstošam darbam, kopēji ir izveidota izstāde, kura veltīta mūsu skolas skolēnu dalībai Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Izstādē ir skatāmi ne tikai daudzveidīgi materiāli mapēs, afišas, citi artefakti, bet arī tautu tērpu  kolekcija, kuros skolēni dejoja, sākot no 20.gadsimta 60./70.gadu mijas. Aplūkojami bija  gan ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu, latviešu tautas tērpi, gan pašu izšūtās villaines, gan šuvēju ateljē darinātie tērpi. Skolas absolvente Aija Mežale aplūkoja arī vienu no tautu tērpiem, kurā dejoja 1989.gada dziesmu un deju svētkos.

Malkojot ugunspuķes tēju vai pašgatavotu ozolzīļu kafiju, raisījās skolotāju atmiņas gan par kopējiem darba gadiem skolā, gan par dziesmu un deju svētkiem. Darbīgā noskaņā un pozitīvismā izskanēja Vēstures stunda, kura izvērtās gandrīz 2,5 stundu garumā. Muzeja vadītāja Irēna teica paldies visiem visiem, kas piedalījās Vēstures atmiņu stundā, pateicās par dalīšanos gan atmiņās, gan dažādos materiālos, lai apkopotu vēsturisko informāciju par skolas piedalīšanos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, lai taptu izstāde skolas muzejā.

Uz tikšanos Balvu Valsts ģimnāzijas muzejā kādā citā atmiņu stundā!

22.novembrī Smiltenes vidusskolā ar “Demokrātijas simpoziju” noslēdzās Erasmus+ projekta “Demokrātijas formula” aktivitātes, kurās piedalījās arī mūsu – Balvu Valsts ģimnāzijas – aktīvie izglītojamo pašpārvaldes jaunieši Nadīna, Leo, Ritvars, Mārcis, Artjoms, Raitis, Artūrs, Renāts un abas Sindijas kopā direktores vietnieci audzināšanas jomā  Dainu Medinieci.

Pasākuma laikā dalībnieki atskatījās uz paveikto, pārbaudīja “temperatūru” zināšanās par Eiropas Savienību (ES), piedalījās dialogu aplī, debatēs un nākotnes vīzijas darbnīcās, kā arī guva ieskatu ES daudzveidīgajās projektu iespējās.

Projekta noslēguma pasākumā viesojās arī Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Ministre uzklausīja jauniešu viedokli par būtiskākajām problēmām Latvijā un aicināja diskutēt par pedagoga profesijas nozīmību un prestižu.  

Projekta noslēgumā tika prezentēta jaunradītā simulāciju spēle “SOLARIS,” kas neformālā veidā ļauj jauniešiem izzināt demokrātijas būtību un tās lomu sabiedrībā.

 Balvu Valsts ģimnāzijas jaunieši ar interesi piedalījās gan spēlē, gan darba grupās, kurās tika meklētas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem par vienlīdzību, izglītību, demokrātiju un sabiedrības līdzdalību. Paldies mūsu jauniešiem par drosmi, atklātību un radošumu, iesaistoties diskusijās un parādot, ka viņi ir nākotnes līderi, kuri ar saviem lēmumiem spēs ietekmēt sabiedrības attīstību!

Liels paldies visiem, kas atbalstīja un palīdzēja realizēt šo projektu – kopā mēs veidojam sabiedrību, kurā ikviena balss ir svarīga!

No šī gada 12. līdz 14. novembrim Stokholmā, Zviedrijā norisinājās pirmā starptautiskā Nordplus projekta „Our Baltic Sea” skolēnu un skolotāju mobilitāte, kurā piedalījās dalībnieki no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un, mēs, skolēni Nadīna Līva Logina, Sanija Skalova un skolotājas Laura Saulīte un Irīna Krivošejeva, pārstāvējām Latviju, Balvu Valsts ģimnāziju. 

Pirmajā dienā apmeklējām jauno un moderno Betty Pettersson ģimnāziju, kur piedalījāmies darbnīcās, kuras vadīja skolas jaunieši. Darbnīcās veicām eksperimentus un iepazināmies ar projekta dalībniekiem, savukārt skolotājas guva pieredzi, vērojot mācību stundas. Pēc darbnīcām Stokholmas pašvaldības pārstāve iepazīstināja mūs ar attīstības plānu „The Stockholm Environment Programme 2030”, kas vērsts uz pilsētas ilgtspējīgu attīstību līdz 2030.gadam. Tad iepazinām urbāno lauksaimniecību, tās ilgtspējību un dažādu augu audzēšanas veidus, īpašu uzmanību pievēršot vertikālajai lauksaimniecībai, kas ir inovatīva metode pārtikas ražošanai pilsētvidē. Mēs apmeklējām vienu no lielākajām vertikālajām fermām Stokholmā, kur iepazināmies ar tās darbības principiem un ieguvumiem.

Otrajā dienā turpinājās darbnīcu norise, pēc kurām devāmies ekskursijā pa vecpilsētu gida pavadībā. Gids mūs iepazīstināja ar vēsturiskajām ēkām, notikumiem un leģendām, kas saistītas ar šo burvīgo pilsētas daļu. Izbaudījušas vecpilsētu, devāmies uz Vetenskapens Hus jeb Zinātnes centru, kur piedalījāmies divos aizraujošos eksperimentos. Pirmais eksperiments bija par Vasa kuģa saglabāšanu, kur izpētījām, kā tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas un ķīmiskās vielas, lai saglabātu šo unikālo vēsturisko artefaktu. Otrais eksperiments bija par radiāciju un sēnēm, kur uzzinājām, kā mēra un rēķina radiācijas daudzumu un kā Černobiļas atomelektrostacija ietekmēja sēnes Zviedrijā.

Pēdējā mobilitātes dienā no rīta apskatījām Skansenas brīvdabas muzeju, kur apmeklējām Baltijas jūras centru gida pavadībā. Šī centra ekspozīcija mūs dziļi iespaidoja, jo tā uzskatāmi parādīja Baltijas jūras unikālo ekosistēmu un izaicinājumus, ar kuriem tā saskaras. Vēlāk apmeklējām Vasas muzeju, kurā iepazinām pasaulslaveno kuģi Vasa un tā dramatisko vēsturi. Pēc tam devāmies uz Nordiska muzeju, kur izpētījām Zviedrijas kultūras un vēstures dažādību. 

Projekta noslēgumā notika kopīgas vakariņas, kur izvērtējām projekta norisi. Secinājām, ka projekts bija ne vien izglītojošs, bet arī sociāli bagātinošs – jaunieši no dažādām valstīm savstarpēji sadraudzējās un dalījās pieredzē. Dalība projektā bija aizraujoša un vērtīga. Šī pieredze sniedza ne tikai zināšanas par Baltijas jūru un ilgtspējīgu attīstību, bet arī iespēju iepazīt Zviedrijas kultūru un vēsturi, kā arī veidot jaunas draudzības.

Ar iespaidiem dalījās,

11.c klases skolniece Nadīna Līva Logina un 12.b klases skolniece Sanija Skalova 

1 2 ►

Valsts svētku priekšvakarā fonda dibinātāji Vilis un Marta Vītoli aicināja 18 fonda stipendiātus-izcilniekus uz svinīgām pusdienām restorānā “Kolonāde. Mūsu stāsti”. To starpā Balvu Valsts ģimnāzijas absolvente Dairita Magone (RSU, “Medicīna”).

Izglītība, godīgums un patriotisms ir Latvijas valsts turpmākās pastāvēšanas pamats. Tādēļ Vilis un Marta Vītoli, tiekoties ar stipendiātiem, devās uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus un pieminētu tos, kuri cīnījušies par mūsu neatkarību.

Izcilnieki, kuri saņem Vītolu fonda administrētās stipendijas, jau skolas gados ir apliecinājuši savu mērķtiecību, centību un vēlmi apgūt zināšanas. Viņi turpina studijas katrs savā izvēlētajā augstskolā – Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Tehniskā universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Daugavpils Universitātē – un nāk no dažādiem Latvijas novadiem, kas ir apliecinājums, ka izcili rezultāti ir iespējami gan mācoties ģimnāzijās, gan reģionu vidusskolās.

2024./2025. studiju gada izcilnieki: Raivis Dāvis Steberis no Alūksnes (Ievas Teteres stipendija), Henrijs Kravals no Bauskas (Imanta Freiberga jubilejas stipendija), Krišjānis Gercāns no Siguldas (Ilonas Mažeikas piemiņas stipendija), Anete Mālkalne no Smiltenes (Ainas Pamovskis piemiņas stipendija), Huberts Zimackis no Rēzeknes (Jāņa Imanta Jentes un Ausmas Jentes piemiņas stipendija), Ralfs Šuba no Liepājas (Profesora Edgara Imanta Siliņa piemiņas), Eduards Grundmanis no Liepājas (Dr.Emīla Osis un Daces Muriks-Osis piemiņas stipendija), Megija Belinska no Nautrēniem (Viktorijas Mickānes piemiņas stipendija), Sandis Mauriņš no Līvānu novada (Aivara Andersona ģimenes stipendija), Ralfs Bite no Cēsīm (Andra Kļaviņa stipendija), Evita Tentere no Rudzātiem un Adriāns Piliksers no Ropažiem (Draugu stipendija), Georgijs Cibuļskis no Rīgas(SEB stipendija), Una Gadzāne no Kokneses (Oskara un Irenes Dumpju piemiņas stipendija), Alise Anna Zirnīte no Rīgas (Zvejnieku ģimenes stipendija), Linda Evelīna Valheima no Siguldas (Anonīmās Austrālijas ziedotājas piemiņas stipendija), Aleksandra Beiere no Kuldīgas (Gunāra Šterna piemiņas stipendija), Dairita Magone no Balviem (Ernas Bertas Meijas Gurķis un Veltas Meijas Gipters piemiņas stipendija).

Sarīkojuma goda viesis, bijušais SEB bankas (tolaik Unibankas) stipendiāts no 2004.gada līdz 2007. gadam, šobrīd Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Edvīns Danovskis dalījās ar vērtīgām atziņām, uzsverot, ka “neviens nav neaizstājams, toties ikviens var kļūt neatkārtojams”. Katrs stipendiāts dāvanā saņēma grāmatu par Viļa Vītola vecākiem “Nepārbraukušie. Viļa un Valentīnas Vītolu dzīvesstāsts” (autors Edžus Vējiņš, 2020) un dāvanas ar Vītolu fonda logotipu. Cilvēku par izcilu padara ne tikai iedzimtās prāta spējas, bet galvenokārt vēlme nepārtraukti augt un mācīties, lai sniegtu ieguldījumu savas zemes attīstībā. Bet īpaša pateicība pienākas tiem, kas prot šādus jauniešus ieraudzīt, iedrošināt un palīdz viņiem apzināties, ka viss ir iespējams, ja ir uzņēmība un skaidrs mērķis. Paldies vidusskolu skolotājiem, augstskolu pasniedzējiem, ziedotājiem un stipendiātu ģimenēm par krietnu jauniešu skološanu!

Latvijas 106. dzimšanas dienas ietvaros Balvu Valsts ģimnāzijā tika rīkotas aizraujošas erudīcijas spēles, kas norisinājās divās vecuma grupās: 7. klasesorganizēja spēli 8.-9. klašu grupai, savukārt 10. klases sagatavoja uzdevumus 11.-12. klašu grupai.

Pasākuma sākumā 7. klases iepriecināja ar skaistu priekšnesumu – dziesmu, bet 10. klases pārsteidza ar izjustu tautas dejas izpildījumu. Klašu komandām bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem par Latvijas vēsturi, simboliem, ģeogrāfiju, sportu, dabu, filmām un ievērojamām personībām. Rezultāti tika rūpīgi apkopoti, un uzvarētāji saņēma balvas. Taču vislielākā balva bija kopības sajūta, svētku svinēšanas prieks un skolēnu aktīvā līdzdalība pasākuma veidošanā un norisē.

Šis bija lielisks pilsonisko līdzdalību veicinošs pasākums, kurā tika akcentētas tādas vērtības kā Latvijas valsts, brīvība un latviešu valoda.  

Paldies septīto un desmito klašu skolēniem un audzinātājām par ieguldīto darbu!