Šī gada 25. novembrī Balvu Valsts ģimnāzijas 8. klašu skolēni, kopā ar skolas bibliotekāri, devās uz Balvu Centrālo bibliotēku, lai piedalītos lekcijā par maskošanās tradīcijām Latgalē, kuru vadīja folklorists Andris Kapusts.
A.Kapusts ir ne tikai folklorists, bet arī masku tradīciju festivālu organizētājs un Latvijas Folkloras biedrības vadītājs. Viņš pastāstīja par dažādu masku veidiem un to mitoloģisko nozīmi. Skolēni uzzināja, kādas lomas šīm maskām bija tradicionālajos rituālos un kā tās tika izmantotas dažādos svētkos un pasākumos. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos. Gan maskoto uzņemšana, gan paša tērpšanās kādā tradicionālā masku tēlā dod to, kas svarīgs ikvienam visos laikos un laikmetos.
Maskās materializējās senču gars. Šie reliģiozā kulta priekšmeti ir logs uz viņpasauli, kas ļauj kontaktēties ar saviem senčiem. Līdz ar to maskas tiek izmantotas visdažādākajos rituālos un ceremonijās. Senču garīgā klātbūtne ir senākais pamats maskošanās tradīcijām. Tās lielā mērā ir universālas un tāpēc tik unikālas.
Īstai maskai ir jāatbilst vairākām svarīgām iezīmēm, kas padara to simbolisku, noslēpumainu un spēcīgu. Tai jābūt: abstraktai, baisai, bez detaļām, ar humoru un simbolismu, sejai aizsegtai, izgatavotai no vecām lietām (jo tas ir svarīgi senčiem), drēbes izgrieztas uz kreiso pusi (tā ir saskarsme ar viņpasauli), vīrietis pārģērbies par sievieti un sieviete pārģērbusies par vīrieti.
Maskas Latgalē ir izgatavotas no dabīgiem materiāliem — koka, auduma, dzīvnieku ādas un citiem dabas materiāliem. Maskas bieži attēlo dzīvniekus – vilku, lāci, dzērvi. Šīs maskas nav tikai dekoratīvas, tās ir daļa no rituāliem, kas tiek veikti konkrētos laikos un vietās.
Maskošanās tradīcija ir plaši izplatīta Ziemeļeiropā, tomēr katrā valstī tā iegūst atšķirīgas iezīmes un nianses, atkarībā no vietējām tradīcijām un ticējumiem. Lai saglabātu un izzinātu maskošanās tradīcijas, kā arī lai to popularizētu un attīstītu mūsdienās, Latvijā starptautiskie masku tradīciju festivāli notiek kopš 1999.gada. Katru gadu festivāls notiek citā pilsētā. Nākošajā, 2025.gadā, tas notiks Bauskā.
Lekcijas laikā skolēniem bija iespēja ne tikai uzzināt par maskošanās tradīcijām Latgalē un masku veidošanu, bet tās arī pielaikot. Masku pielaikošana skolēnos radīja vislielāko interesi.
Šāda veida pasākumi ir nozīmīgi, lai saglabātu un atjaunotu Latgales kultūras mantojumu, kā arī iedvesmotu jaunās paaudzes iepazīt un cienīt savas saknes. Mūsdienās vairāk pievēršas Helovīnam un citiem ārzemju svētkiem, bieži vien piemirstot par savām tradicionālajām vērtībām. Tādos pasākumos tiek nodrošināta iespēja iepazīt Latgales tautas tradīcijas, dziesmas, dejas un amata prasmes, kas palīdz saglabāt vietējo identitāti un veicina kopības sajūtu.
