Balvu Valsts ģimnāzija

Mācību gada laikā mūsu skolēni piedalījās dažādās novada skolu sacensībās, kopvērtējumā izcīnot divas pirmās un vienu otro vietu.
Paldies, jauniešiem par ieguldīto darbu, ieinteresētību un cīņassparu!
Paldies sporta skolotājiem Jānim Zakarītim un Valteram Duļevskim par ieguldīto darbu gatavojot jauniešus sacensībām! Mēs ar jums lepojamies!

Balvu Valsts ģimnāzijā mācību gads noslēdzās ar skaistu un filozofisku izrādi “Mazais princis”
7.–12. klašu skolēniem bija iespēja to noskatīties programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Izrāde lika aizdomāties par vērtībām, draudzību un to, kā mēs skatāmies uz pasauli
#LatvijasSkolassoma

No šī gada 12. līdz 16. maijam Balvu Valsts ģimnāzijas 10.b klases skolnieces Guntra Gibala un Sonora Puķīte, kā arī skolotājas Inga Vanaga un Indra Keiša, piedalījās Nordplus projekta “Mūsu Baltijas jūra” (“Our Baltic Sea”) mobilitātē Lietuvā, Telšu pilsētā, Žemaites ģimnāzijā. Šī starptautiskā tikšanās pulcēja 28 jauniešus  (16–20 gadu vecumā) un 19 skolotājus no Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas un Latvijas, lai kopīgi iepazītu Lietuvu, diskutētu par Baltijas jūras reģiona ilgtspēju, bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanas nozīmi.

Pirmā diena: iepazīšanās un kopīgas aktivitātes

Projekta pirmā diena iesākās ar dalībnieku iepazīšanos, prezentācijām par Lietuvu, Telšu pilsētu un Žemaites ģimnāziju. Viesi apguva pirmos lietuviešu valodas vārdus un sarunvalodas frāzes, ko aktīvi pielietoja visas vizītes laikā. Programmu papildināja brīnišķīgs akordeona priekšnesums, bet otraja dienas daļā jautrību radīja “lāču” jeb dažādu pilsētvides objektu meklēšanas orientēšanās spēle Telšu ielās un pie skaistā Mastis ezera, kas saliedēja jauniešus starptautiskajās komandās. Jāpiebilst, ka lācis ir Telšu pilsētas un tās tuvākā vēsturiskā novada Žemaitijas simbols. Skolotājiem tika organizēta ekskursija pa pilsētas vēsturiskajām vietām gides pavadībā. Dienas otrajā daļā notika konference “Baltijas jūras tilti: skolēnu skatījums uz kopīgo jūru”, kurā dalībnieki iepazinās ar prezentācijām par ilgtspējas iniciatīvām un labās prakses piemēriem projekta dalībvalstu skolās, un skolēnu veikto pētījumu par Baltijas jūras piekrastes piesārņojumu.

Otrā diena: izzinošas ekskursijas un praktiskas nodarbības

Otrā diena tika veltīta izglītojošām ekskursijām. Apmeklējot Palangas Dzintara muzeju, dalībnieki iepazina Baltijas jūras bagātības, bet Olando Cepures stāvkrasts atklāja Lietuvas piekrastes dabas skaistumu. Lietuvas Jūras muzejā skolēni iepazina jūras bioloģisko daudzveidību un dzīvniekus, kā arī vēroja delfīnu un jūras lauvu priekšnesumus muzeja delfinārijā, kas uzsvēra nepieciešamību saglabāt šo dzīvnieku dabisko vidi. Izglītojošā programma “Baltija 2050. gadā. Distopija vai realitāte?” Baltijas jūras dzīvnieku rehabilitācijas centrā rosināja jauniešus aizdomāties par reģiona vides nākotni. Ekskursijas laikā tika panemts ūdens paraugs no Baltijas jūras, papildus jau iepriekš skolu komandu sagatavotajiem vietējo ūdeņu, t.sk. Balvu ezera, ūdens paraugiem, kurus vēlāk jaunieši analizēja Telšu Zinātnes un inovāciju STEM centrā.

Trešā diena: diskusijas, debates un kultūras pieredze

Trešā diena sākās ar tikšanos pie Telšu rajona pašvaldības vadītāja, kur tika pārrunātas vides aizsardzības, ilgtspējas un kultūras tradīcijas, kā arī sabiedrisko telpu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Skolēni piedalījās simulētā Eiropas Parlamenta sesijā, “ministrijās” jeb darba grupās diskutējot, prezentējot piedāvātos problēmrisinājumus un balsojot par efektīvākajiem Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības risinājumiem. Savukārt, pedagogiem bija iespēja vērot atklātās fizikas un ģeogrāfijas stundas, bet pēcpusdienā skolēni piedalījās STEM nodarbībās par ūdens piesārņojuma mazināšanu. Paralēli tam, skolotāji apmeklēja vietējos uzņēmumus – piena kombinātu “Žemaitijos pienas”, kurā ražo arī Latvijā pazīstamo “Džiugas sieru” un minerālūdens ražotni “Tichė”. Vakars noslēdzās ar tradicionālo žemaišu ēdienu degustāciju, folkloras mūziku un dejām, kas radīja īpašu kopības sajūtu.

Ieguvumi un iespaidi

Šī Nordplus projekta “Mūsu Baltijas jūra” (“Our Baltic Sea”) mobilitāte ne tikai stiprināja draudzību starp jauniešiem no dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm, bet arī sniedza vērtīgu izglītojošu pieredzi, paplašinot izpratni par Baltijas jūras vides aizsardzības nozīmi un atstāja neaizmirstamus iespaidus par viesmīlīgo Lietuvu un Telšu pilsētu. Balvu Valsts ģimnāzijas pārstāvji atgriezās Balvos ar jaunām zināšanām, iespaidiem un iedvesmu turpināt darbu vides ilgtspējas jomā.

Sagatavoja: Inga Vanaga

Foto: projekta dalībnieku un projekta publicitātes foto

Šī gada 17. maijā Balvu Valsts ģimnāzijā jau 9. reizi norisinājās Muzeju nakts ar vienojošo tēmu- “Mūsu vērtību stāsti.”

Ierodoties skolā, katrs Muzeju nakts apmeklētājs saņēma īpašu grāmatzīmi un Muzeju nakts 2025 karodziņu, ko iesprauda Dziesmu un deju svētku “kalnā.”

Pirms pasākuma atklāšanas aktu zālē notika svinīga Latvijas Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētku trīs stendu atklāšana pie muzeja telpas 1. stāvā. Stendos ir izvietots bagātīgs vizuālais un tekstuālais materiāls par mūsu skolas dalību visos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kopš 1960.gada. Tas stāsta par trim pūtēju orķestriem, septiņiem koriem un 23 deju kolektīviem. Materiālu stendiem sagatavoja vēstures skolotāja, skolas muzeja vadītāja Irēna Šaicāne, bet datordizaina noformējumu veica Liene Šaicāne, 2003.gada mūsu skolas absolvente.

Pasākuma gaitā ielūkojāmies vērtību stāstos par skolēnu dziesmu un deju svētkiem “Mana skola Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos”, kā arī kavējāmies skaistās atmiņās un pieminējām dziesmu autoru un izpildītāju Aini Šaicānu, kuram šogad apritētu 75. dzimšanas diena. Viņa dzejoļa vārdi “Dzīvi dzīvot vajag skaisti…” bija kā vadmotīvs pasākumam un brīnišķīgs atgādinājums ikvienam Muzeju nakts svētku apmeklētājam.

Pasākuma ievadā izskanēja šādi vārdi: “Dzīve mainās – cilvēki nāk un aiziet, laiki mainās, bet vērtības paliek. Mīlestība. Dzimtene. Ģimene. Dziesma. Deja. Skola. Skolotāji. Draudzība. Mūsu stāsti.” Pasākumā mēs pieminējām, dalījāmies izzinātajā, svinējām un teicām paldies vārdus.

Sākotnēji ielūkojāmies Latvijas Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētku vēstures lappusēs, uzzinot, ka Balvos kora dziedāšanas tradīcija bija pazīstama jau pirms 100 gadiem, kad Balvu komercskolā dziedāšanu mācīja skolotājs Henrihs Polfanders.

Ieklausījāmies arī spilgtākajās atmiņās par Latvijas Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Trešās atmodas laikā. Prieks, ka pie mums bija ieradusies ilggadējā mūsu skolas kora vadītāja un diriģente Marija Bukša, kas aicināja visus kopā nodziedāt patriotiskās kora dziesmas “Nevis slinkojot un pūstot” 4. pantu, jo šo dziesmas pantu dziedāja 1989.gadā  Mažaparkā.

Pasākuma gaitā ar brīnišķīgām dziesmām apmeklētājus priecēja Balvu Valsts ģimnāzijas 7.-12. klašu meiteņu koris, kuru vada skolotāja Karīna Romanova. Toties ar jestrām dejām pārsteidza 7.-9. klašu tautas deju kolektīvs “Sudraba pūce”, vadītāja Ludmila Uglovska. Jaunieši veiksmīgi ieguvuši augstus novērtējumus skatēs un turpina gatavoties 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Mūs apsveikt bija ieradušies arī 12.a klases skolēni ar enerģisko deju “Trīs meitiņas”.

Neizpalika arī dinamiskā pauze ar latvju rotaļu “Caur sidraba birzi gāju”, kurā visus klātesošos aicināja deju skolotāja Lucija Bukša.

Savas zināšanas par Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem apmeklētāji varēja pārbaudīt Kahoot spēlē.

Uz kopēju foto tika aicinātas pasākuma dalībnieces – skolotājas, kuras ar skolēniem ir piedalījušās un piedalīsies Latvijas Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētkos – Evģēnija Cunska, Marija Bukša, Lucija Bukša, Karīna Romanova un Ludmila Uglovska.

Pasākuma otrajā daļā dzirdējām aizkustinošus stāstus un atmiņas par Aini Šaicānu. Prieks, ka pie mums ciemos bija ieradies komponists un dziesmu autors Māris Lāpāns, kas izpildīja īpašu dziesmu kā veltījumu Ainim Šaicānam.

Patīkamu pārsteigumu klausītājiem sagādāja arī mūziķis un ģitāras spēles virtuozs Gregs, kas dziedāja tik pazīstamo un mīļo dziesmu “Dzīve, dzīvīte” savā interpretācijā.

Pasākuma noslēgums bija emocionāls, sirdīs uzvirmojot patiesam priekam un pateicībai. Skolotāja un muzeja vadītāja Irēna Šaicāne arī dalījās pārdomās, sakot pateicības vārdus visiem, kas palīdzēja, lai šis pasākums notiktu. Bijusī direktores vietniece audzināšanas jomā Veronika Spridzāne ļāvās atmiņu stāstam un pateicās muzeja vadītājai par pasākumu. Balvu Valsts ģimnāzijas pateicību gan mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu visiem vadītājiem, gan  skolas muzeja vadītājai Irēnai izteica direktores vietniece Ināra Konivale.

Tā patiesi ir – dzīvi dzīvot vajag skaisti. Un skaistais ir mums visapkārt – līdzcilvēkos, dabā, tradīcijās, kopā būšanā, ikdienas gaitās, tikai jāprot to saskatīt.

Uz drīzu tikšanos atkal!

“Lielā Eiroviktorīna” ir Labklājības ministrijas organizēta tiešsaistes spēle, kura norisinājās laika posmā no 2025.gada 6. līdz 19. maijam. Konkursa dalībnieku skaits pārsniedza 100 klases no vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestādēm.

Erudīcijas spēlē skolēni pārbaudīja un paplašināja zināšanas par Eiropas Savienību (ES), tās vērtībām, labklājības nozari un ES fondu pienesumu labklājības un vienlīdzības stiprināšanā. Viktorīnas jautājumos bija daudz vērtīgas un interesantas  informācijas – arī par tēmām, par kurām jaunieši ikdienā reti aizdomājas. Piedaloties viktorīnā, klase attīstīja sadarbības prasmes, vienojoties par pareizo atbildi, jaunieši padziļināja savu redzesloku.

Negaidīts un patīkams pārsteigums, ka Balvu Valsts ģimnāzijas 10.b klase atzīti par erudītāko klasi Latgales reģionā. Erudītākajai klasei katrā Latvijas reģionā tiks apmaksāts pašu izvēlēts saliedēšanas pasākums 500 eiro vērtībā. Apsveicam!

Paldies skolotājai Mudītei Stepanovai par atbalstu!

Informācija par Eiroviktorīnu ir atrodama Labklājības ministrijas mājas lapā –https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/lielaja-eiroviktorina-piedalas-vairak-neka-100-komandas-no-visas-latvijas-apsveicam-uzvaretajus