Balvu Valsts ģimnāzija

2025. gada 24. aprīlī 28 Balvu Valsts ģimnāzijas 7.-9. klašu skolēni un pedagoģes Irīna Krivošejeva un Laura Saulīte apmeklēja SIA „ZAAO” Dabas un tehnoloģiju parku „URDA”, kur apguva mācību programmu „Domāt, meklēt, atklāt URDĀ” 3h apjomā.

Apmācību laikā, piedaloties lekcijās un praktiskās nodarbībās, izpētes braucienā pa aprites ekonomikas centru „Daibe”, dalībnieki pilnveidoja savas zināšanas un prasmes par vides problēmām un efektīviem veidiem, kā samazināt atkritumu apjomu savā ikdienā, mainot savus paradumus.

„Dabas un tehnoloģiju parku šajā mācību gadā apmeklējam jau otro reizi, tā ir izcila iespēja sekmēt skolēnu radošumu, interesi un izpratni par apkārtējo vidi, dabu un cilvēkiem. „URDA” ir vieta, kas attīsta pārliecību, ka ikvienam no mums ir gan atbildība, gan pienākums rūpēties par sevi un apkārtējo vidi, kurā dzīvojam”, atzīst Eko pulciņa vadītāja I.Krivošejeva.

Irīna Krivošejeva
Foto: Irīna Krivošejeva

Šī gada 24.aprīlī 12.a klase un audzinātāja Ināra devās mācību ekskursijā, kas izvērtās par spilgtu notikumu pirms skolas noslēguma.

Maršruts veda uz Siguldu, kur jaunieši un skolotāja piedzīvoja aktīvu dienu Tarzāna piedzīvojumu parkā. Pēc nelielas instruktāžas par drošību, sākās īstais izaicinājums – vairāk nekā 140 šķēršļu pārvarēšana kokos, izejot visas trases. Jaunieši izbaudīja lieliskas dabas ainavas Gaujas ielejas nogāzē. Smiekli, draudzīgi uzmundrinājumi un azarts pavadīja katru soli.

Pēc aktīvās daļas parkā tika mērots ceļš uz Jumpspace – modernu batutu un aktivitāšu centru. Te, šķiet, atmodās iekšējie bērni – jaunieši lēca pa tramplīniem, smējās, jokoja, mēģināja izpildīt trikus un rīkoja sacensības. Tā bija lieliska iespēja izkustēties, atbrīvoties no ikdienas stresa un vienkārši izbaudīt brīvību.

Dienas noslēgumā mūsu ekskursijas kulminācija bija Latvijas – Šveices pārbaudes hokeja spēles apmeklējums. Sajust dzīvo sporta garu tribīnēs bija kas īpašs – līdzjutēju saucieni, spriedze katrā uzbrukumā un sajūsmas brīži, kad mūsu komanda guva vārtus un uzvarēja. Daudziem jauniešiem šī bija pirmā reize, klātienē vērojot profesionālu hokeju, un emocijas pēc spēles vēl ilgi nepazuda.

Šī diena paliks atmiņā ne tikai kā jautrs un piedzīvojumiem bagāts notikums, bet arī kā iespēja būt kopā, draudzīgi parunāties, vēl ciešāk satuvināties pirms eksāmeniem un lielā dzīves pavērsiena – izlaiduma.

Paldies Balvu novada pašvaldībai par dāvanu – vienas dienas pieredzes braucienu, kā arī pateicība Balvu Sporta skolas direktorei par transportu un šoferim Jurim.

No 14. – 18. aprīlim divdesmit pieci Balvu Valsts ģimnāzijas vidusskolēni un trīs skolotājas (Eva Zučika-Kuzņecova, Irina Kovšova un Sandra Mozule) devās uz Lietuvas pilsētu Kelme, kur Nordplus projekta „EcoQuest: Exploring Sustainable Living in every Step” ietvaros piedalījās dažādās izglītojošās nodarbībās un aktivitātēs, veicinot izpratni par apkārtējās vides nozīmi ilgtspējīga dzīvesveida popularizēšanā jauniešiem.

Projekta otrajā dienā Kelmes Jonas Graičiūna ģimnāzijas organizētajā starptautiskajā skolēnu konferencē “Jaunieši, NATO un ilgtspējīga nākotne: kā jaunā paaudze var veicināt drošas un atbildīgas sabiedrības veidošanu” uzstājās ne tikai jaunieši no Kelmes novada skolām, bet arī Balvu Valsts ģimnāzijas skolnieces Guntra Gibala (10.b klase) un Aleksandra Bakāne (12.b klase), prezentējot idejas par jauniešu lomu drošas un ilgtspējīgas nākotnes veidošanā, uzsverot katra jaunieša nozīmīgumu globālo izaicinājumu risināšanā.

Pēc konferences projekta dalībnieki devās uz Taurages un Pagyvgiai pašvaldībās izveidotu vēja turbīnu parku, kur izglītojošās nodarbības “Vēja krāsa ir zaļa” laikā izzināja enerģijas ražošanas iespējas, būvēja vēja turbīnu modeļus, kā arī , izmantojot virtuālās realitātes brilles, izpētīja vēja ģeneratoru darbību.

Savukārt projekta trešajā dienā Latvijas un Lietuvas skolēni tikās ar Zaķelišku dzirnavu mājas saimniekiem Tomasu un Ligitu Mitkevičiem, kuri izstāstīja veco dzirnavu stāstu un dalījās pieredzē par atpūtas vietas izveidi un kanoe laivu nomu biznesa iespējām Lietuvā. Kopā ar Kelmes Jonas Graičiūna ģimnāzijas ķīmijas skolotāju Jurgitu Jafimovieni un bioloģijas skolotāju Virdžīniju Rimkuvieni skolēni veica ūdens kvalitātes izpēti, nosakot ūdens cietību un tīrību. Tā bija lieliska iespēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē. Pēc izpētes pabeigšanas skolēni devās braucienā ar kanoe pa gleznaino Dubisas upi, pa ceļam aplūkojot iespaidīgo Lyduvenai dzelzceļa tiltu – augstāko šāda tipa tiltu Lietuvā.

Ceturtajā projekta dienā skolēni apmeklēja AJJU Mākslas muzeju un āra galeriju, kuru galvenā vērtība ir popularizēt ģimenes lomu un nozīmi sabiedrībā. Kelmes kultūras centra Etniskās kultūras un amatniecības nodaļā skolēniem bija iespēja ne tikai piedalīties Lieldienu olu krāsošanas un draudzības pīnīšu pīšanas meistarklasēs, bet arī izzināt lietuviešu tautas mūzikas instrumentu skanējumu, kā arī iemācīties lietuviešu tautu dejas.

Projekta noslēgumā skolēni demonstrēja nedēļas laikā izveidotās prezentācijas par neaizmirstamākajiem piedzīvojumiem un iespaidiem projekta ietvaros un piedalījās Kahoot spēlē par Lietuvu.

Esam lepni par paveikto, jo mājup ir atvesti ne tikai jauni iespaidi un zināšanas, bet arī jaunas draudzības un sadarbības iespējas nākotnē.

2025.gada 23.aprīlī Balvu Valsts ģimnāzijā Asociācijas „Latvijas koks” #asociācijaLatvijaskoks un nodibinājuma „Fonds AUGT” #fondsAugt meža nozares eksperts Kārlis Dzelzītis vadīja vieslekciju  ar praktiskiem koksnes eksperimentiem no „Lietkoku čemodāna” fizikā, ķīmijā, dabaszinātnēs.

Eksperimentu „Kā pierādīt, ka koksnes paraugs ir no lapu vai skuju koka?” veica 7.a un 7.b klases skolēni. Skolēniem bija jāveic koksnes mērcēšana dažādos šķīdumos – kālija permanganāta šķīdumā, atšķaidītas sālsskābes šķīdumā, amonjaka šķīdumā, katrā šķīdumā divas minūtes koksne jāpatur, tad jānoskalo. Noslēgumā lekcijas vadītājs skaidroja, kāpēc lapu koku un skujkoku skaidas atšķiras. Eksperiments jauniešiem radīja interesi, jo ķīmiju pagaidām vēl nemācās.

8.c klases skolēniem bija iespēja pārbaudīt savas līdzšinējās fizikas zināšanas, veicot eksperimentu „Kā kompazītmateriāla uzbūve ietekmē tā īpašības”, procesa gaitā tika līmēti saldējuma kociņi un mēģināts tos salauzt, pieliekot dažādu spēku. Rezultātā varēja novērot kompazītmateriāla izturību.  Pēc izzinošajām lekcijām skola dāvinājumā saņēma trīs „Lietkoku čemodānus”, kurus var pielietot dažādu eksperimentu veikšanai mācību procesa laikā.

Paldies par noderīgām un izzinošām nodarbībām!