Šī gada 2. martā piekto reizi oficiāli tika atzīmēta Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena. Balvu muižā notika konference „Neaizmirst, saprast, atcerēties”, kurā vēsturnieks Roberts Ķipurs uzsvēra, ka piemiņas vietas nav tikai simboliskas atceres vietas, bet arī nozīmīgi totalitārā režīma noziegumu liecinieki. Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis uzstājās ar ziņojumu „Nacionālo partizānu un padomju okupācijas terorā bojāgājušo ekshumācija Bērzpilī un Tilžā. Antropoloģiskā analīze un secinājumi”. Konferences datums izvēlēts par piemiņu 1945. gada 2. martā notikušajai kaujai Stompaku purvā – lielākajai nacionālo partizānu kaujai Latvijā pret čekas karaspēku.
Balvu Valsts ģimnāzijas jaunieši Sintija Krauja, Ailena Lielbārde, Līga Elīza Normante un Jānis Jermacāns piedalījās novada vidusskolēnu eseju konkursā „Brīvība nav pašsaprotama”. Lepojamies ar Jāni Jermacānu, kurš tika izvirzīts uz esejas publisko lasījumu bruņotās pretošanās atceres dienas pasākumā.
Esejā „Vai šodien jaunieši būtu gatavi tikpat lielam upurim kā pretošanās kustības dalībnieki?” izskanēja pārdomas: vai notikumi, kurus pieminam 2. martā varētu atkārtoties? Vai mums ir pamats satraukumam? Domājot par jautājumu, vai šodienas jaunieši būtu gatavi tikpat lielam upurim, atbilde nav skaidra. No vienas puses, šķiet, ka mūsdienu sabiedrībā valda komforts – katrs vairāk domā par savu nākotni, karjeru un personīgajiem mērķiem. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka arī nacionālajiem partizāniem bija sapņi, ģimenes un nākotnes plāni. Izšķirošajā brīdī viņi izvēlējās atbildību par savu valsti, cīņu par brīvu un neatkarīgu valsti. Tas liek aizdomāties, ka izšķirošā situācijā arī mūsdienu jaunieši varētu atklāt sevī drosmi, par kuru paši ikdienā pat nenojauš.
Lai arī mūsdienās jaunieši būtu gatavi aizstāvēt savu valsti, svarīga ir izpratne par vēsturi un piederības sajūta. Zinot par tādiem notikumiem kā Stompaku kauja, mēs saprotam, ka brīvība nav iedota uz „sudraba paplātes” – tā ir izcīnīta ar ciešanām un upuriem, parādot drosmi un uzņēmību. Ja jaunieši apzināsies šo vērtību, viņi kļūs atbildīgāki un saliedētāki. Gatavība upurēties nesākas kara laukā – tā sākas ar attieksmi, zināšanām un cieņu pret savu valsti.
Informāciju sagatavoja: vēstures skolotāja Mudīte Stepanova
