2023.gada 2.martā Balvu Valsts ģimnāzijas muzeja vadītāja, vēstures skolotāja Irēna Šaicāne
10.a un 10.b klasē novadīja vēstures stundas, kas saistījās gan ar apgūstamo 2.tematu „Mūsdienu sabiedrības attiecības ar vēsturi”, gan ar Latvijā pieņemto likumu par atceres un atzīmējamajām dienām.
Lai stundas tematu aktualizētu, skolotāja stundas sākumā skolēniem lūdza atgādināt, kādu tematu un apakštematu pašlaik stundās apgūst. Tad, parādoties stundas tematam „Atceres un atzīmējamās dienas Latvijā”, tika pajautāts, kāpēc stunda notiek tieši šodien, varbūt šis datums saistās ar kādu nozīmīgu atceres datumu, kā arī atskaņoja nelielu dziesmas fragmentu, kurā skolēni kā atslēgvārdus saklausīja gan vārdus „Latvija”, „partizāns”, „brīvība nebūs vairs mīts…”.
Parādot no skolas muzeja materiāliem pagājušā gada laikrakstu „Balvu Novada ziņas”, kur pirmajā lappusē bija virsraksts par 2022.gada 2.martu, vairāki skolēni minēja, ka pirms gada bijuši mītiņā pie Balvu Kultūras un atpūtas centra, kur notika gan atbalsta mītiņš Ukrainai, gan notika pasākums 2.marta atceres dienai, kuru apmeklēja arī Valsts prezidents Egils Levits. Daži no skolēniem varēja minēt, ka tas saistīts ar pēckara notikumiem Stompaku purvā.
Skolēni paši mēģināja izvirzīt stundas sasniedzamo rezultātu, sakot, ka noskaidros, kāda atceres diena ir atzīmējama 2.martā, kāpēc tieši šai datumā, kā arī izveidos un varēs citiem klases biedriem pastāstīt nelielu vēsturisku stāstu par 2.marta notikumiem.
Pirms turpmākā darba grupās skolēni pārrunāja, kāpēc Balvos ir piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem, kuru gadu partizāniem tas veltīts, kas rakstīts piemineklim otrajā pusē (atjaunots arī godinot 1940. – 1954. Latgales brīvības cīnītājus), kāpēc pie skolas sienas 2017.gada 31.maijā atklāta plāksne “Padomju totalitārā režīma represijās cietušo Balvu Valsts ģimnāzijas skolēnu, skolotāju un skolas darbinieku piemiņai”, kādiem notikumiem tā veltīta, kā tas saistīts ar atceres dienām.
Temata tālākā apguvē skolēni, atbildot uz skolotājas darba lapās uzdotajiem jautājumiem, nostiprinot tekstpratību, pirmā grupa skolēnu, viens otram palīdzot, pastāstīja, kāpēc un kad izveidojās pirmās nacionālo partizānu grupas pēc 2.pasaules kara, kādas akcijas viņi veica, cik aptuveni iedzīvotāju iesaistījās partizānu kustībā, kādi bija rezultāti. Otrās grupas skolēni izdales tekstā meklēja atbildes uz jautājumiem, kur atrodas Stompaki, cik partizānu mita partizānu mītnē 1945.gada janvārī, kāds bija kaujas iemesls, kāds rezultāts un vēsturiskā nozīme, kā iemūžinātas partizānu cīņas mūsdienās.
Stundas izskaņā skolēni dalījās pārdomās par uzzināto, uzrakstot dažus svarīgus un nozīmīgus teikumus, kas apkopoja stundā apgūto:
- 1945.gada 2. un 3.martā Stompaku purvā notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu cīņu vēsturē;
- 2011.gada 11.augustā Balvu – Viļakas ceļa malā Stompakos atklāts piemineklis ar 28 partizānu vārdiem, kuri krita 2.-3.marta cīņās;
- 2022.gada 2.martā pirmo reizi Latvijas vēsturē atzīmēja Nacionālo partizānu bruņotās pretestības atceres dienu;
- šajā dienā atklāja rekonstruēto bunkuru – baznīcu un piemiņas zīmi Stompakos apglabātajiem nacionālajiem partizāniem;
- latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2022” nominēts arī atjaunotais nacionālo partizānu nometnes baznīcas bunkurs Stompaku purvā.
Stundas noslēgumā skolotāja noskaidroja, ka vairāki skolēni irapmeklējuši Stompaku partizānu nometni. Izskanēja arī priekšlikums pavasarī doties vēsturiskā pārgājienā gan pa Balviem, gan arī uz Stompakiem, jo, novada un Latvijas vēsturi apgūstot mācību stundās, labāk var izprast, apmeklējot dažādas vēsturiskās piemiņas vietas klātienē, arī pretošanās kustības dalībnieku un nacionālo partizānu piemiņas vietas, kuras Balvu novadā ir vismaz 22. Uz pārdomām vedināja arī rindas:
«Mums bija jāmirst, lai dzīvotu simti.
Nebija lemts toreiz Latvijai zelt.
Un pēc kariem, kas palikāt dzīvi,
Būs no jauna jums Latviju celt!»
