Nordplus projekta “Our Baltic Sea” otrā mobilitāte Igaunijā, Tallinā

No šī gada 13. līdz 17. janvārim Igaunijā, Tallinā norisinājās otrā starptautiskā Nordplus projekta „Our Baltic Sea” mobilitāte, kurā iesaistījās dalībnieki no Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Dānijas un, protams, Latvijas. Latviju un Balvu Valsts ģimnāziju pārstāvēja 12. b klases skolnieces – Enija Bordāne un Sindija Raibekaze, kā arī angļu valodas skolotājas – Inga Vanaga un Gaida Fengāne.

Pirmo projekta dienu iesākām ar iepazīšanos un „ledus laušanas” aktivitātēm, devāmies ekskursijā pa projekta sadarbības uzņemošo skolu – Tallinas Humanitāro ģimnāziju (Tallinn Humnitärgimnasium). Pēc tam devāmies izzinošā ekskursijā pa ziemīgo un vēl Ziemassvētku laika noskaņās krāšņo Tallinas vecpilsētu, kuras laikā pildījām uzdotos uzdevumus, uzņemot fotogrāfijas noteiktās vietās un atbildot uz viktorīnas jautājumiem. Viens no interesantākajiem grupu uzdevumiem bija uzdevums/izaicinājums „Sarkanā papīra saspraude” („Red Paper Clip”) ar mērķi – papīra saspraudi iemainīt pret pēc iespējas vērtīgāku lietu, kas sniedza iespēju komunicēt ar vietējiem cilvēkiem Tallinā.

Otrās dienas rītu iesākām ar atgriezenisko saiti par iepriekšējā dienā piedzīvoto. Turpinājumā apspriedāmies un dalījāmies savos iespaidos ar citiem, domājot, ar ko mums katram saistās Baltijas jūra, un kādi ir lielākie izaicinājumi saistībā ar tās nākotni. Devāmies ekspedīcijā uz jūras piekrasti, kuru Tallinā ir ērti un ātri sasniegt, lai iemūžinātu jūras un jūrmalas skatus radošās fotogrāfijās, kas, mūsuprāt, ataino priekšrocības un skaistumu, kā arī trūkumus un izaicinājumus Baltijas jūras krastos. Vakaru pavadījām jaukā gaisotnē, kopā slidojot āra slidotavā Tallinas vecpilsētā.

Trešajā, noslēdzošajā projekta aktivitāšu dienā prezentējām uzņemtās jūras fotogrāfijas un interpretējām to apslēptos stāstus. Bijām labi sagatavojušās un ar prieku iesaistījāmies „Tradicionālās kultūras apmaiņas gadatirgū” („Cultural Exchange Fair”), kurā katra valsts sevi prezentēja un cienāja pārējos ar valstij raksturīgiem našķiem, kā arī aicināja visus projekta dalībniekus izkustēties kādas tradicionālas spēles, rotaļas vai dejas laikā. Kontrastējošu garšu bagātais, saldi rūgtenais, gluži kā Latvijas daba un vēsture, mūsu sarūpētais cienasts – rudzu rupjmaize, medus ar dzērvenēm un pīlādžogām, dzērvenes pūdercukurā un dzērveņu zefīrs – šķita gards un deva enerģiju raitam dancim turpinājumā. Mēs iemācījām visiem latviešu tautas dejas „Cūkas driķos” soļus, kas visiem ļoti patika! Taču galvenais dienas uzdevums bija simulācijas spēle ar nosaukumu „Baltijas jūras reģiona ilgtspēja 2050” (“Sustainable Baltic Region 2050”), kuras mērķis bija iejusties zinātnieku lomā, kuri satopas ar problēmām, kas saistītas ar Baltijas jūru. Mums bija jāpiedāvā reāls risinājums konkrētai problēmai, piemēram, pārzvejai vai pārmērīgam plastmasas daudzumam jūrā. Katras grupas prezentētās idejas vērtēja „potenciālo sponsoru žūrija”, uzdodot jautājumus un iesaistoties diskusijās un debatēs par  iespējamajiem problēmrisinājumiem, to izmaksām un ieviešanu. Nordplus projekta „Mūsu Baltijas jūra” (“Our Baltic Sea”) mobilitāte Tallinā bija lieliska iespēja skolēniem un skolotājiem no dažādām Baltijas reģiona valstīm iepazīt Baltijas jūras ekoloģisko situāciju, apzināties tās nopietnību, apmainīties ar zināšanām un viedokļiem un veidot sadarbību ar citu valstu jauniešiem. Mēs vairāk uzzinājām par Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām, piesārņojumu un iespējamiem risinājumiem vides aizsardzībai. Darbojoties kopā ar jauniešiem no citām valstīm, tika uzlabotas angļu valodas prasmes, attīstītas sadarbības un komunikācijas prasmes. Dzīvojot „viesģimenēs” bija iespēja iepazīt brīnišķīgus cilvēkus, ar kuriem uzturēt saikni arī pēc projekta noslēguma. Piedalīšanās šī projekta aktivitātes radīja starptautisku kopības sajūtu un lika nopietni aizdomāties par to, kā kopīgi rūpēties par mūsu Baltijas jūru.

Šis ieraksts tika publicēts Nekategorizēts. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.