1949. gada skaudros notikumus vēstures un klases stundās ar skolēniem pārrunāja skolotāji un klases audzinātāji. Skolēnu pašpārvalde izveidoja piemiņas instalāciju, lai pieminētu 44000 Latvijas iedzīvotāju, kuri tika izsūtīti un lopu vagonos aizvesti uz attālākajiem Krievijas nostūriem.
“Aizrestotie ešeloni,
Liekas, ka pār sirdi pāri
Braucat, tumši dunēdami.
Aizrestotie ešeloni,
Ko jūs sevī slēgtus turat?
Tiem, kam svēta latvju zeme,
Moku ugunis jūs kurat!
Aizrestotie ešeloni,
Kā jūs negrūstat aiz ļauna,
Nelūstat no bēdu svara,
Nezūdat no dziļa kauna!
Aizrestotie ešeloni,
Kam jūs durvis neatverat!
Vēl šī zeme redzēs sauli,
Vaidus kaut un asras dzerat.
Aizrestotie ešeloni,
Liekas, aizgājāt pār sirdi…
Viņu tumšo dunēšanu,
Dvēsele, nu mūžam dzirdi.
/E. Ķezbere/
