Projekta nosaukums: Our Baltic Sea
Projekta īstenošanas periods: 08/2024 – 07/2026
Projekta mājaslapa: https://ourbalticsea.online/
Informācija par projekta aktivitāšu norisi: https://ourbalticsea.online/project-activities/
Nordplus projekta „Our Baltic Sea” pirmā mobilitāte Zviedrijā, Stokholmā
No šī gada 12. līdz 14. novembrim Stokholmā, Zviedrijā norisinājās pirmā starptautiskā Nordplus projekta „Our Baltic Sea” skolēnu un skolotāju mobilitāte, kurā piedalījās dalībnieki no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un, mēs, skolēni Nadīna Līva Logina, Sanija Skalova un skolotājas Laura Saulīte un Irīna Krivošejeva, pārstāvējām Latviju, Balvu Valsts ģimnāziju.
Pirmajā dienā apmeklējām jauno un moderno Betty Pettersson ģimnāziju, kur piedalījāmies darbnīcās, kuras vadīja skolas jaunieši. Darbnīcās veicām eksperimentus un iepazināmies ar projekta dalībniekiem, savukārt skolotājas guva pieredzi, vērojot mācību stundas. Pēc darbnīcām Stokholmas pašvaldības pārstāve iepazīstināja mūs ar attīstības plānu „The Stockholm Environment Programme 2030”, kas vērsts uz pilsētas ilgtspējīgu attīstību līdz 2030.gadam. Tad iepazinām urbāno lauksaimniecību, tās ilgtspējību un dažādu augu audzēšanas veidus, īpašu uzmanību pievēršot vertikālajai lauksaimniecībai, kas ir inovatīva metode pārtikas ražošanai pilsētvidē. Mēs apmeklējām vienu no lielākajām vertikālajām fermām Stokholmā, kur iepazināmies ar tās darbības principiem un ieguvumiem.
Otrajā dienā turpinājās darbnīcu norise, pēc kurām devāmies ekskursijā pa vecpilsētu gida pavadībā. Gids mūs iepazīstināja ar vēsturiskajām ēkām, notikumiem un leģendām, kas saistītas ar šo burvīgo pilsētas daļu. Izbaudījušas vecpilsētu, devāmies uz Vetenskapens Hus jeb Zinātnes centru, kur piedalījāmies divos aizraujošos eksperimentos. Pirmais eksperiments bija par Vasa kuģa saglabāšanu, kur izpētījām, kā tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas un ķīmiskās vielas, lai saglabātu šo unikālo vēsturisko artefaktu. Otrais eksperiments bija par radiāciju un sēnēm, kur uzzinājām, kā mēra un rēķina radiācijas daudzumu un kā Černobiļas atomelektrostacija ietekmēja sēnes Zviedrijā.
Pēdējā mobilitātes dienā no rīta apskatījām Skansenas brīvdabas muzeju, kur apmeklējām Baltijas jūras centru gida pavadībā. Šī centra ekspozīcija mūs dziļi iespaidoja, jo tā uzskatāmi parādīja Baltijas jūras unikālo ekosistēmu un izaicinājumus, ar kuriem tā saskaras. Vēlāk apmeklējām Vasas muzeju, kurā iepazinām pasaulslaveno kuģi Vasa un tā dramatisko vēsturi. Pēc tam devāmies uz Nordiska muzeju, kur izpētījām Zviedrijas kultūras un vēstures dažādību.
Projekta noslēgumā notika kopīgas vakariņas, kur izvērtējām projekta norisi. Secinājām, ka projekts bija ne vien izglītojošs, bet arī sociāli bagātinošs – jaunieši no dažādām valstīm savstarpēji sadraudzējās un dalījās pieredzē. Dalība projektā bija aizraujoša un vērtīga. Šī pieredze sniedza ne tikai zināšanas par Baltijas jūru un ilgtspējīgu attīstību, bet arī iespēju iepazīt Zviedrijas kultūru un vēsturi, kā arī veidot jaunas draudzības.
Ar iespaidiem dalījās,
11.c klases skolniece Nadīna Līva Logina un 12.b klases skolniece Sanija Skalova
Nordplus projekta “Our Baltic Sea” otrā mobilitāte Igaunijā, Tallinā
No šī gada 13. līdz 17. janvārim Igaunijā, Tallinā norisinājās otrā starptautiskā Nordplus projekta „Our Baltic Sea” mobilitāte, kurā iesaistījās dalībnieki no Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Dānijas un, protams, Latvijas. Latviju un Balvu Valsts ģimnāziju pārstāvēja 12. b klases skolnieces – Enija Bordāne un Sindija Raibekaze, kā arī angļu valodas skolotājas – Inga Vanaga un Gaida Fengāne.
Pirmo projekta dienu iesākām ar iepazīšanos un „ledus laušanas” aktivitātēm, devāmies ekskursijā pa projekta sadarbības uzņemošo skolu – Tallinas Humanitāro ģimnāziju (Tallinn Humnitärgimnasium). Pēc tam devāmies izzinošā ekskursijā pa ziemīgo un vēl Ziemassvētku laika noskaņās krāšņo Tallinas vecpilsētu, kuras laikā pildījām uzdotos uzdevumus, uzņemot fotogrāfijas noteiktās vietās un atbildot uz viktorīnas jautājumiem. Viens no interesantākajiem grupu uzdevumiem bija uzdevums/izaicinājums „Sarkanā papīra saspraude” („Red Paper Clip”) ar mērķi – papīra saspraudi iemainīt pret pēc iespējas vērtīgāku lietu, kas sniedza iespēju komunicēt ar vietējiem cilvēkiem Tallinā.
Otrās dienas rītu iesākām ar atgriezenisko saiti par iepriekšējā dienā piedzīvoto. Turpinājumā apspriedāmies un dalījāmies savos iespaidos ar citiem, domājot, ar ko mums katram saistās Baltijas jūra, un kādi ir lielākie izaicinājumi saistībā ar tās nākotni. Devāmies ekspedīcijā uz jūras piekrasti, kuru Tallinā ir ērti un ātri sasniegt, lai iemūžinātu jūras un jūrmalas skatus radošās fotogrāfijās, kas, mūsuprāt, ataino priekšrocības un skaistumu, kā arī trūkumus un izaicinājumus Baltijas jūras krastos. Vakaru pavadījām jaukā gaisotnē, kopā slidojot āra slidotavā Tallinas vecpilsētā.
Trešajā, noslēdzošajā projekta aktivitāšu dienā prezentējām uzņemtās jūras fotogrāfijas un interpretējām to apslēptos stāstus. Bijām labi sagatavojušās un ar prieku iesaistījāmies „Tradicionālās kultūras apmaiņas gadatirgū” („Cultural Exchange Fair”), kurā katra valsts sevi prezentēja un cienāja pārējos ar valstij raksturīgiem našķiem, kā arī aicināja visus projekta dalībniekus izkustēties kādas tradicionālas spēles, rotaļas vai dejas laikā. Kontrastējošu garšu bagātais, saldi rūgtenais, gluži kā Latvijas daba un vēsture, mūsu sarūpētais cienasts – rudzu rupjmaize, medus ar dzērvenēm un pīlādžogām, dzērvenes pūdercukurā un dzērveņu zefīrs – šķita gards un deva enerģiju raitam dancim turpinājumā. Mēs iemācījām visiem latviešu tautas dejas „Cūkas driķos” soļus, kas visiem ļoti patika! Taču galvenais dienas uzdevums bija simulācijas spēle ar nosaukumu „Baltijas jūras reģiona ilgtspēja 2050” (“Sustainable Baltic Region 2050”), kuras mērķis bija iejusties zinātnieku lomā, kuri satopas ar problēmām, kas saistītas ar Baltijas jūru. Mums bija jāpiedāvā reāls risinājums konkrētai problēmai, piemēram, pārzvejai vai pārmērīgam plastmasas daudzumam jūrā. Katras grupas prezentētās idejas vērtēja „potenciālo sponsoru žūrija”, uzdodot jautājumus un iesaistoties diskusijās un debatēs par iespējamajiem problēmrisinājumiem, to izmaksām un ieviešanu.
Nordplus projekta „Mūsu Baltijas jūra” (“Our Baltic Sea”) mobilitāte Tallinā bija lieliska iespēja skolēniem un skolotājiem no dažādām Baltijas reģiona valstīm iepazīt Baltijas jūras ekoloģisko situāciju, apzināties tās nopietnību, apmainīties ar zināšanām un viedokļiem un veidot sadarbību ar citu valstu jauniešiem. Mēs vairāk uzzinājām par Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām, piesārņojumu un iespējamiem risinājumiem vides aizsardzībai. Darbojoties kopā ar jauniešiem no citām valstīm, tika uzlabotas angļu valodas prasmes, attīstītas sadarbības un komunikācijas prasmes. Dzīvojot „viesģimenēs” bija iespēja iepazīt brīnišķīgus cilvēkus, ar kuriem uzturēt saikni arī pēc projekta noslēguma. Piedalīšanās šī projekta aktivitātes radīja starptautisku kopības sajūtu un lika nopietni aizdomāties par to, kā kopīgi rūpēties par mūsu Baltijas jūru.
Balvu Valsts ģimnāzijas skolnieces un pedagogi Nordplus projekta “Mūsu Baltijas jūra” (“Our Baltic Sea”) mobilitātē Lietuvā: pieredze, sadarbība un jauni iespaidi
No šī gada 12. līdz 16. maijam Balvu Valsts ģimnāzijas 10.b klases skolnieces Guntra Gibala un Sonora Puķīte, kā arī skolotājas Inga Vanaga un Indra Keiša, piedalījās Nordplus projekta “Mūsu Baltijas jūra” (“Our Baltic Sea”) mobilitātē Lietuvā, Telšu pilsētā, Žemaites ģimnāzijā. Šī starptautiskā tikšanās pulcēja 28 jauniešus (16–20 gadu vecumā) un 19 skolotājus no Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas un Latvijas, lai kopīgi iepazītu Lietuvu, diskutētu par Baltijas jūras reģiona ilgtspēju, bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanas nozīmi.
Pirmā diena: iepazīšanās un kopīgas aktivitātes
Projekta pirmā diena iesākās ar dalībnieku iepazīšanos, prezentācijām par Lietuvu, Telšu pilsētu un Žemaites ģimnāziju. Viesi apguva pirmos lietuviešu valodas vārdus un sarunvalodas frāzes, ko aktīvi pielietoja visas vizītes laikā. Programmu papildināja brīnišķīgs akordeona priekšnesums, bet otraja dienas daļā jautrību radīja “lāču” jeb dažādu pilsētvides objektu meklēšanas orientēšanās spēle Telšu ielās un pie skaistā Mastis ezera, kas saliedēja jauniešus starptautiskajās komandās. Jāpiebilst, ka lācis ir Telšu pilsētas un tās tuvākā vēsturiskā novada Žemaitijas simbols. Skolotājiem tika organizēta ekskursija pa pilsētas vēsturiskajām vietām gides pavadībā. Dienas otrajā daļā notika konference “Baltijas jūras tilti: skolēnu skatījums uz kopīgo jūru”, kurā dalībnieki iepazinās ar prezentācijām par ilgtspējas iniciatīvām un labās prakses piemēriem projekta dalībvalstu skolās, un skolēnu veikto pētījumu par Baltijas jūras piekrastes piesārņojumu.
Otrā diena: izzinošas ekskursijas un praktiskas nodarbības
Otrā diena tika veltīta izglītojošām ekskursijām. Apmeklējot Palangas Dzintara muzeju, dalībnieki iepazina Baltijas jūras bagātības, bet Olando Cepures stāvkrasts atklāja Lietuvas piekrastes dabas skaistumu. Lietuvas Jūras muzejā skolēni iepazina jūras bioloģisko daudzveidību un dzīvniekus, kā arī vēroja delfīnu un jūras lauvu priekšnesumus muzeja delfinārijā, kas uzsvēra nepieciešamību saglabāt šo dzīvnieku dabisko vidi. Izglītojošā programma “Baltija 2050. gadā. Distopija vai realitāte?” Baltijas jūras dzīvnieku rehabilitācijas centrā rosināja jauniešus aizdomāties par reģiona vides nākotni. Ekskursijas laikā tika panemts ūdens paraugs no Baltijas jūras, papildus jau iepriekš skolu komandu sagatavotajiem vietējo ūdeņu, t.sk. Balvu ezera, ūdens paraugiem, kurus vēlāk jaunieši analizēja Telšu Zinātnes un inovāciju STEM centrā.
Trešā diena: diskusijas, debates un kultūras pieredze
Trešā diena sākās ar tikšanos pie Telšu rajona pašvaldības vadītāja, kur tika pārrunātas vides aizsardzības, ilgtspējas un kultūras tradīcijas, kā arī sabiedrisko telpu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Skolēni piedalījās simulētā Eiropas Parlamenta sesijā, “ministrijās” jeb darba grupās diskutējot, prezentējot piedāvātos problēmrisinājumus un balsojot par efektīvākajiem Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības risinājumiem. Savukārt, pedagogiem bija iespēja vērot atklātās fizikas un ģeogrāfijas stundas, bet pēcpusdienā skolēni piedalījās STEM nodarbībās par ūdens piesārņojuma mazināšanu. Paralēli tam, skolotāji apmeklēja vietējos uzņēmumus – piena kombinātu “Žemaitijos pienas”, kurā ražo arī Latvijā pazīstamo “Džiugas sieru” un minerālūdens ražotni “Tichė”. Vakars noslēdzās ar tradicionālo žemaišu ēdienu degustāciju, folkloras mūziku un dejām, kas radīja īpašu kopības sajūtu.
Ieguvumi un iespaidi
Šī Nordplus projekta “Mūsu Baltijas jūra” (“Our Baltic Sea”) mobilitāte ne tikai stiprināja draudzību starp jauniešiem no dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm, bet arī sniedza vērtīgu izglītojošu pieredzi, paplašinot izpratni par Baltijas jūras vides aizsardzības nozīmi un atstāja neaizmirstamus iespaidus par viesmīlīgo Lietuvu un Telšu pilsētu. Balvu Valsts ģimnāzijas pārstāvji atgriezās Balvos ar jaunām zināšanām, iespaidiem un iedvesmu turpināt darbu vides ilgtspējas jomā.
Sagatavoja: Inga Vanaga
Foto: projekta dalībnieku un projekta publicitātes foto
Nordplus projekta “Our Baltic Sea” mobilitāte Somijā
Septembra otro nedēļu (08.09. – 12.09.) Balvu Valsts ģimnāzijas 12.a klases audzēkņi Ritvars Avotiņš un Edgars Dičevskis, kā arī skolotājas Mudīte Stepanova un Eva Zučika-Kuzņecova pavadīja Helsinkos, piedaloties Nordplus projekta “Our Baltic Sea” izglītojošās lekcijās un darbnīcās.
Projekta pirmā diena tika veltīta iepazīšanās aktivitātēm un atkalredzēšanās priekam, neizpalika arī izglītojoša lekcija par zivju sugām, kuras mīt Baltijas jūrā. Pēc lekcijas noklausīšanās skolēni strādāja grupās, analizējot jūras piesārņojuma riskus un to ietekmi ne tikai uz jūras iemītnieku, bet arī cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
Otrā diena bija iespaidiem bagāta. Dienas pirmajā pusē skolēni diskutēja par ilgtspējību, savas zināšanas izmantojot arī praktiskā darbībā – plānojot un būvējot ilgtspējīgu pilsētu. Savukārt dienas otrajā pusē projekta dalībnieki baudīja ne tikai Harakka salas skaisto ainavu, bet arī papildināja savas zināšanas, piedaloties nodarbībās par ūdens piesārņojuma izpēti, īpašu uzmanību pievēršot draudiem, kas rodas, piesārņojot ūdenstilpnes ar plastmasu.
Trešās dienas aktivitātes tika organizētas gleznainajā Soumenlinna salā. Skolēni, pildot dažādus digitālos uzdevumus, izzināja salas vēsturi un atklāja tās noslēpumus, kā arī darbnīcās mācījās noteikt jūras ūdens temperatūru, fosfora un skābekļa līmeni, analizēja ūdens kvalitātes ietekmi un piedāvāja risinājumus jūras piesārņojuma mazināšanai.
Balvu Valsts ģimnāzijas skolēnu un skolotāju dalība Helsinkos projektā “Our Baltic Sea” ir ne tikai bagātinājusi zināšanas par Baltijas jūras vidi, bet arī stiprinājusi izpratni par ilgtspējīgu rīcību un dabas aizsardzības nozīmi. Šajā pieredzē apvienojās gan zinātniskās atziņas, gan radoša sadarbība, kas atstās paliekošu ietekmi uz visu dalībnieku attieksmi pret dabas resursu saudzēšanu. Šādas aktivitātes ne tikai paplašina redzesloku, bet arī iedvesmo turpmākai rīcībai, dzīvojot saskaņā ar vidi, kas mūs visus vieno.
Nordplus projekta „Our Baltic Sea” mobilitāte Dānijā, Hillerēdā
No šī gada 12. līdz 16. janvārim Balvu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieces Alīna Žogota un Sindija Saide, kā arī skolotāja Irīna Krivošejeva un direktores vietnieks IT jomā Viktors Šļakota piedalījās Nordplus projekta „Mūsu Baltijas jūra” („Our Baltic Sea”) skolēnu un skolotāju mobilitātē Dānijā, Hillerēdā, skolā Hillerød Tekniske Gymnasium – UNORD. Starptautiskajā tikšanās reizē piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieki no Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, lai kopīgi iepazītu Dāniju, diskutētu par Baltijas jūras reģiona ilgtspēju un tās saglabāšanas nozīmi nākamajām paaudzēm.
Pirmajā projekta dienā dalībnieki devās ekskursijā pa skolu, iepazīstot Dānijas izglītības sistēmu, mācību procesu un mācību vidi. Dienas turpinājumā notika „ledus laušanas” aktivitātes un radošā krūzīšu darbnīca, kas veicināja savstarpējo sadarbību. Neskatoties uz lietaino laiku, daļa dalībnieku devās arī pārgājienā pa pilsētu uz „Fantasy” salu, kas atrodas Slotssoen ezera teritorijā. Pēcpusdienā projekta dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Renesanses šedevru Ziemeļeiropā – Frederiksborgas pils. Tā tiek uzskatīta par lielāko un ievērojamāko renesanses pili Skandināvijā. Pils komplekss atrodas uz trim salām pils ezerā, radot īpaši reprezentatīvu iespaidu. Pili 17. gadsimtā uzcēla Dānijas karalis Kristiāns IV kā varas, bagātības un mākslas gaumes simbolu. Frederiksborgas kapela ir viens no nozīmīgākajiem reliģiskās mākslas pieminekļiem Dānijā un joprojām tiek izmantota svinīgiem dievkalpojumiem. Greznās zāles, griestu gleznojumi, gobelēni un portreti, kas ataino karaļu dzīvi un valsts attīstību, atstāja neaprakstāmu iespaidu uz visiem projekta dalībniekiem.
Otrā mobilitātes diena tika veltīta izglītojošai ekskursijai Kopenhāgenā – pilsētā, kur vēsturiskā arhitektūra organiski saplūst ar mūsdienu dizainu. Kopenhāgenas arhitektūra uzskatāmi apliecina, ka skaistums, funkcionalitāte un ilgtspēja var pastāvēt līdzsvarā, kalpojot gan cilvēku labklājībai, gan dabas aizsardzībai. Pilsēta ir pazīstama ar pārdomātu pilsētplānošanu, cilvēkam draudzīgu mērogu un estētisku vienkāršību. Ekskursijas laikā skolēni, strādājot grupās, vērtēja un diskutēja par ilgtspēju arhitektūrā, vienlaikus iepazīstot Kopenhāgenas nozīmīgākos apskates objektus. Dienas otrajā daļā skolēni piedalījās praktiskā darbnīcā un apmeklēja Damhusåen notekūdeņu attīrīšanas staciju – vienu no nozīmīgākajām Kopenhāgenas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas apkalpo lielu pilsētas daļu. Dalībnieki uzzināja, kā tiek attīrīti sadzīves un rūpnieciskie notekūdeņi, kā arī piedalījās praktiskā meistarklasē, izprotot šīs infrastruktūras nozīmi Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzībā.
Pēdējā mobilitātes dienā skolā viesojās UNESCO jauniešu vēstnieki (Youth Ambassadors), kuri veicināja projekta dalībnieku izpratni par kultūru, izglītību, zinātni, ilgtspēju un cilvēktiesībām. Diskusijas un aktivitātes rosināja jauniešus domāt par savu lomu ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā. Vēlāk dalībnieki devās uz vienu no nozīmīgākajām dabas un kultūras mantojuma vietām Dānijā – Store Dyrehave. Parks izveidots 17. gadsimtā kā karaļu medību teritorija, bet mūsdienās tā ir populāra pastaigu, pikniku un velobraucienu vieta, kā arī dabas izglītības un ainavu aizsardzības piemērs. Teritorija ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un saglabājusies gandrīz nemainīga kopš 17.–18. gadsimta, apliecinot harmonisku līdzāspastāvēšanu starp dabu, vēsturi un cilvēku. Dienas izskaņā visi dalībnieki kopīgi baudīja vakariņas un piedalījās kopīgi organizētās aktivitātēs, stiprinot starptautisko sadarbību un draudzību.
Projekta dalībniece Sindija Saide atzīst: „Projekts Dānijā bija neaizmirstama pieredze, kurā mani visvairāk apbūra sakoptā arhitektūra un velosipēdu kultūra. Lielāko kultūršoku piedzīvoju pusdienu pauzēs, uzzinot, ka sātīgu maltīti dāņiem lieliski aizstāj viņu tradicionālās sviestmaizes. Ikdienu pavadījām ceļā ar vilcienu, vērojot ainavas un lēnām iepazīstot vietējo ritmu. Lai gan satuvināšanās ar pārējiem projekta jauniešiem notika tikai projekta sākumā un noslēgumā, šīs draudzības un kopīgās aktivitātes kļuva par manu spilgtāko atmiņu. Tā bija lieliska iespēja paplašināt savu redzesloku.” Alīna Žogota uzskata: „Šis brauciens bija ļoti vērtīgs, jo varēju iepazīt Dāņu kultūru un cilvēkus. Īpaši izbaudīju skaistos skatus Kopenhāgenā un aktivitātes par UNESCO vērtībām. Unikāla pieredze šķita būt sadraudzībā ar tik daudzu valstu skolēniem.”
Noslēdzošā Nordplus projekta mobilitāte notiks aprīlī Latvijā, Balvos, kur dalībnieki turpinās sadarbību, dalīsies pieredzē un stiprinās izpratni par Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību.
Projekta koordinatore Irīna Krivošejeva
Foto: Irīna Krivošejeva
