{"id":2638,"date":"2024-10-22T10:50:03","date_gmt":"2024-10-22T07:50:03","guid":{"rendered":"https:\/\/bvg.lv\/?page_id=2638"},"modified":"2026-01-21T18:39:07","modified_gmt":"2026-01-21T16:39:07","slug":"our-baltic-sea","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/bvg.lv\/?page_id=2638","title":{"rendered":"Our Baltic Sea"},"content":{"rendered":"
\n
\"\"<\/figure>\n<\/div>\n\n\n

Projekta nosaukums: Our Baltic Sea <\/p>\n\n\n\n

Projekta \u012bsteno\u0161anas periods: 08\/2024 – 07\/2026<\/p>\n\n\n\n

Projekta m\u0101jaslapa: https:\/\/ourbalticsea.online\/<\/a> <\/p>\n\n\n\n

Inform\u0101cija par projekta aktivit\u0101\u0161u norisi: https:\/\/ourbalticsea.online\/project-activities\/<\/a> <\/p>\n\n\n\n

Nordplus projekta \u201eOur Baltic Sea\u201d pirm\u0101 mobilit\u0101te Zviedrij\u0101, Stokholm\u0101<\/strong><\/p>\n\n\n\n

No \u0161\u012b gada 12. l\u012bdz 14. novembrim Stokholm\u0101, Zviedrij\u0101 norisin\u0101j\u0101s pirm\u0101 starptautisk\u0101 Nordplus projekta \u201eOur Baltic Sea\u201d skol\u0113nu un skolot\u0101ju mobilit\u0101te, kur\u0101 piedal\u012bj\u0101s dal\u012bbnieki no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, D\u0101nijas un, m\u0113s, skol\u0113ni Nad\u012bna L\u012bva Logina, Sanija Skalova un skolot\u0101jas Laura Saul\u012bte un Ir\u012bna Krivo\u0161ejeva, p\u0101rst\u0101v\u0113j\u0101m Latviju, Balvu Valsts \u0123imn\u0101ziju. <\/p>\n\n\n\n

Pirmaj\u0101 dien\u0101 apmekl\u0113j\u0101m jauno un moderno Betty Pettersson \u0123imn\u0101ziju, kur piedal\u012bj\u0101mies darbn\u012bc\u0101s, kuras vad\u012bja skolas jaunie\u0161i. Darbn\u012bc\u0101s veic\u0101m eksperimentus un iepazin\u0101mies ar projekta dal\u012bbniekiem, savuk\u0101rt skolot\u0101jas guva pieredzi, v\u0113rojot m\u0101c\u012bbu stundas. P\u0113c darbn\u012bc\u0101m Stokholmas pa\u0161vald\u012bbas p\u0101rst\u0101ve iepaz\u012bstin\u0101ja m\u016bs ar att\u012bst\u012bbas pl\u0101nu \u201eThe Stockholm Environment Programme 2030\u201d, kas v\u0113rsts uz pils\u0113tas ilgtsp\u0113j\u012bgu att\u012bst\u012bbu l\u012bdz 2030.gadam. Tad iepazin\u0101m urb\u0101no lauksaimniec\u012bbu, t\u0101s ilgtsp\u0113j\u012bbu un da\u017e\u0101du augu audz\u0113\u0161anas veidus, \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu piev\u0113r\u0161ot vertik\u0101lajai lauksaimniec\u012bbai, kas ir inovat\u012bva metode p\u0101rtikas ra\u017eo\u0161anai pils\u0113tvid\u0113. M\u0113s apmekl\u0113j\u0101m vienu no liel\u0101kaj\u0101m vertik\u0101laj\u0101m ferm\u0101m Stokholm\u0101, kur iepazin\u0101mies ar t\u0101s darb\u012bbas principiem un ieguvumiem.<\/p>\n\n\n\n

Otraj\u0101 dien\u0101 turpin\u0101j\u0101s darbn\u012bcu norise, p\u0113c kur\u0101m dev\u0101mies ekskursij\u0101 pa vecpils\u0113tu gida pavad\u012bb\u0101. Gids m\u016bs iepaz\u012bstin\u0101ja ar v\u0113sturiskaj\u0101m \u0113k\u0101m, notikumiem un le\u0123end\u0101m, kas saist\u012btas ar \u0161o burv\u012bgo pils\u0113tas da\u013cu. Izbaud\u012bju\u0161as vecpils\u0113tu, dev\u0101mies uz Vetenskapens Hus jeb Zin\u0101tnes centru, kur piedal\u012bj\u0101mies divos aizraujo\u0161os eksperimentos. Pirmais eksperiments bija par Vasa ku\u0123a saglab\u0101\u0161anu, kur izp\u0113t\u012bj\u0101m, k\u0101 tiek izmantotas da\u017e\u0101das tehnolo\u0123ijas un \u0137\u012bmisk\u0101s vielas, lai saglab\u0101tu \u0161o unik\u0101lo v\u0113sturisko artefaktu. Otrais eksperiments bija par radi\u0101ciju un s\u0113n\u0113m, kur uzzin\u0101j\u0101m, k\u0101 m\u0113ra un r\u0113\u0137ina radi\u0101cijas daudzumu un k\u0101 \u010cernobi\u013cas atomelektrostacija ietekm\u0113ja s\u0113nes Zviedrij\u0101.<\/p>\n\n\n\n

P\u0113d\u0113j\u0101 mobilit\u0101tes dien\u0101 no r\u012bta apskat\u012bj\u0101m Skansenas br\u012bvdabas muzeju, kur apmekl\u0113j\u0101m Baltijas j\u016bras centru gida pavad\u012bb\u0101. \u0160\u012b centra ekspoz\u012bcija m\u016bs dzi\u013ci iespaidoja, jo t\u0101 uzskat\u0101mi par\u0101d\u012bja Baltijas j\u016bras unik\u0101lo ekosist\u0113mu un izaicin\u0101jumus, ar kuriem t\u0101 saskaras. V\u0113l\u0101k apmekl\u0113j\u0101m Vasas muzeju, kur\u0101 iepazin\u0101m pasaulslaveno ku\u0123i Vasa un t\u0101 dramatisko v\u0113sturi. P\u0113c tam dev\u0101mies uz Nordiska muzeju, kur izp\u0113t\u012bj\u0101m Zviedrijas kult\u016bras un v\u0113stures da\u017e\u0101d\u012bbu. <\/p>\n\n\n\n

Projekta nosl\u0113gum\u0101 notika kop\u012bgas vakari\u0146as, kur izv\u0113rt\u0113j\u0101m projekta norisi. Secin\u0101j\u0101m, ka projekts bija ne vien izgl\u012btojo\u0161s, bet ar\u012b soci\u0101li bag\u0101tino\u0161s \u2013 jaunie\u0161i no da\u017e\u0101d\u0101m valst\u012bm savstarp\u0113ji sadraudz\u0113j\u0101s un dal\u012bj\u0101s pieredz\u0113. Dal\u012bba projekt\u0101 bija aizraujo\u0161a un v\u0113rt\u012bga. \u0160\u012b pieredze sniedza ne tikai zin\u0101\u0161anas par Baltijas j\u016bru un ilgtsp\u0113j\u012bgu att\u012bst\u012bbu, bet ar\u012b iesp\u0113ju iepaz\u012bt Zviedrijas kult\u016bru un v\u0113sturi, k\u0101 ar\u012b veidot jaunas draudz\u012bbas.<\/p>\n\n\n\n

Ar iespaidiem dal\u012bj\u0101s,<\/p>\n\n\n\n

11.c klases skolniece Nad\u012bna L\u012bva Logina un 12.b klases skolniece Sanija Skalova <\/p>\n\n\n\nngg_shortcode_0_placeholder\n\n\n\n

Nordplus projekta \u201cOur Baltic Sea\u201d otr\u0101 mobilit\u0101te Igaunij\u0101, Tallin\u0101<\/strong><\/p>\n\n\n\n

No \u0161\u012b gada 13. l\u012bdz 17. janv\u0101rim Igaunij\u0101, Tallin\u0101 norisin\u0101j\u0101s otr\u0101 starptautisk\u0101 Nordplus projekta \u201eOur Baltic Sea\u201d mobilit\u0101te, kur\u0101 iesaist\u012bj\u0101s dal\u012bbnieki no Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, D\u0101nijas un, protams, Latvijas. Latviju un Balvu Valsts \u0123imn\u0101ziju p\u0101rst\u0101v\u0113ja 12. b klases skolnieces – Enija Bord\u0101ne un Sindija Raibekaze, k\u0101 ar\u012b ang\u013cu valodas skolot\u0101jas – Inga Vanaga un Gaida Feng\u0101ne.<\/p>\n\n\n\n

Pirmo projekta dienu ies\u0101k\u0101m ar iepaz\u012b\u0161anos un \u201eledus lau\u0161anas\u201d aktivit\u0101t\u0113m, dev\u0101mies ekskursij\u0101 pa projekta sadarb\u012bbas uz\u0146emo\u0161o skolu \u2013 Tallinas Humanit\u0101ro \u0123imn\u0101ziju (Tallinn Humnit\u00e4rgimnasium). P\u0113c tam dev\u0101mies izzino\u0161\u0101 ekskursij\u0101 pa ziem\u012bgo un v\u0113l Ziemassv\u0113tku laika noska\u0146\u0101s kr\u0101\u0161\u0146o Tallinas vecpils\u0113tu, kuras laik\u0101 pild\u012bj\u0101m uzdotos uzdevumus, uz\u0146emot fotogr\u0101fijas noteikt\u0101s viet\u0101s un atbildot uz viktor\u012bnas jaut\u0101jumiem. Viens no interesant\u0101kajiem grupu uzdevumiem bija uzdevums\/izaicin\u0101jums \u201eSarkan\u0101 pap\u012bra saspraude\u201d (\u201eRed Paper Clip\u201d) ar m\u0113r\u0137i – pap\u012bra saspraudi iemain\u012bt pret p\u0113c iesp\u0113jas v\u0113rt\u012bg\u0101ku lietu, kas sniedza iesp\u0113ju komunic\u0113t ar viet\u0113jiem cilv\u0113kiem Tallin\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Otr\u0101s dienas r\u012btu ies\u0101k\u0101m ar atgriezenisko saiti par iepriek\u0161\u0113j\u0101 dien\u0101 piedz\u012bvoto. Turpin\u0101jum\u0101 apspried\u0101mies un dal\u012bj\u0101mies savos iespaidos ar citiem, dom\u0101jot, ar ko mums katram saist\u0101s Baltijas j\u016bra, un k\u0101di ir liel\u0101kie izaicin\u0101jumi saist\u012bb\u0101 ar t\u0101s n\u0101kotni. Dev\u0101mies eksped\u012bcij\u0101 uz j\u016bras piekrasti, kuru Tallin\u0101 ir \u0113rti un \u0101tri sasniegt, lai iem\u016b\u017ein\u0101tu j\u016bras un j\u016brmalas skatus rado\u0161\u0101s fotogr\u0101fij\u0101s, kas, m\u016bsupr\u0101t, ataino priek\u0161roc\u012bbas un skaistumu, k\u0101 ar\u012b tr\u016bkumus un izaicin\u0101jumus Baltijas j\u016bras krastos. Vakaru pavad\u012bj\u0101m jauk\u0101 gaisotn\u0113, kop\u0101 slidojot \u0101ra slidotav\u0101 Tallinas vecpils\u0113t\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Tre\u0161aj\u0101, nosl\u0113dzo\u0161aj\u0101 projekta aktivit\u0101\u0161u dien\u0101 prezent\u0113j\u0101m uz\u0146emt\u0101s j\u016bras fotogr\u0101fijas un interpret\u0113j\u0101m to apsl\u0113ptos st\u0101stus. Bij\u0101m labi sagatavoju\u0161\u0101s un ar prieku iesaist\u012bj\u0101mies \u201eTradicion\u0101l\u0101s kult\u016bras apmai\u0146as gadatirg\u016b\u201d (\u201eCultural Exchange Fair\u201d), kur\u0101 katra valsts sevi prezent\u0113ja un cien\u0101ja p\u0101r\u0113jos ar valstij rakstur\u012bgiem na\u0161\u0137iem, k\u0101 ar\u012b aicin\u0101ja visus projekta dal\u012bbniekus izkust\u0113ties k\u0101das tradicion\u0101las sp\u0113les, rota\u013cas vai dejas laik\u0101. Kontrast\u0113jo\u0161u gar\u0161u bag\u0101tais, saldi r\u016bgtenais, glu\u017ei k\u0101 Latvijas daba un v\u0113sture, m\u016bsu sar\u016bp\u0113tais cienasts – rudzu rupjmaize, medus ar dz\u0113rven\u0113m un p\u012bl\u0101d\u017eog\u0101m, dz\u0113rvenes p\u016bdercukur\u0101 un dz\u0113rve\u0146u zef\u012brs – \u0161\u0137ita gards un deva ener\u0123iju raitam dancim turpin\u0101jum\u0101. M\u0113s iem\u0101c\u012bj\u0101m visiem latvie\u0161u tautas dejas \u201eC\u016bkas dri\u0137os\u201d so\u013cus, kas visiem \u013coti patika! Ta\u010du galvenais dienas uzdevums bija simul\u0101cijas sp\u0113le ar nosaukumu \u201eBaltijas j\u016bras re\u0123iona ilgtsp\u0113ja 2050\u201d (\u201cSustainable Baltic Region 2050\u201d), kuras m\u0113r\u0137is bija iejusties zin\u0101tnieku lom\u0101, kuri satopas ar probl\u0113m\u0101m, kas saist\u012btas ar Baltijas j\u016bru. Mums bija j\u0101pied\u0101v\u0101 re\u0101ls risin\u0101jums konkr\u0113tai probl\u0113mai, piem\u0113ram, p\u0101rzvejai vai p\u0101rm\u0113r\u012bgam plastmasas daudzumam j\u016br\u0101. Katras grupas prezent\u0113t\u0101s idejas v\u0113rt\u0113ja \u201epotenci\u0101lo sponsoru \u017e\u016brija\u201d, uzdodot jaut\u0101jumus un iesaistoties diskusij\u0101s un debat\u0113s par  iesp\u0113jamajiem probl\u0113mrisin\u0101jumiem, to izmaks\u0101m un ievie\u0161anu. <\/p>\n\n\n\n

Nordplus projekta \u201eM\u016bsu Baltijas j\u016bra\u201d (\u201cOur Baltic Sea\u201d) mobilit\u0101te Tallin\u0101 bija lieliska iesp\u0113ja skol\u0113niem un skolot\u0101jiem no da\u017e\u0101d\u0101m Baltijas re\u0123iona valst\u012bm iepaz\u012bt Baltijas j\u016bras ekolo\u0123isko situ\u0101ciju, apzin\u0101ties t\u0101s nopietn\u012bbu, apmain\u012bties ar zin\u0101\u0161an\u0101m un viedok\u013ciem un veidot sadarb\u012bbu ar citu valstu jaunie\u0161iem. M\u0113s vair\u0101k uzzin\u0101j\u0101m par Baltijas j\u016bras ekolo\u0123iskaj\u0101m probl\u0113m\u0101m, pies\u0101r\u0146ojumu un iesp\u0113jamiem risin\u0101jumiem vides aizsardz\u012bbai. Darbojoties kop\u0101 ar jaunie\u0161iem no cit\u0101m valst\u012bm, tika uzlabotas ang\u013cu valodas prasmes, att\u012bst\u012btas sadarb\u012bbas un komunik\u0101cijas prasmes. Dz\u012bvojot \u201evies\u0123imen\u0113s\u201d bija iesp\u0113ja iepaz\u012bt br\u012bni\u0161\u0137\u012bgus cilv\u0113kus, ar kuriem uztur\u0113t saikni ar\u012b p\u0113c projekta nosl\u0113guma. Piedal\u012b\u0161an\u0101s \u0161\u012b projekta aktivit\u0101tes rad\u012bja starptautisku kop\u012bbas saj\u016btu un lika nopietni aizdom\u0101ties par to, k\u0101 kop\u012bgi r\u016bp\u0113ties par m\u016bsu Baltijas j\u016bru. <\/p>\n\n\n\nngg_shortcode_1_placeholder\n\n\n\n

Balvu Valsts \u0123imn\u0101zijas skolnieces un pedagogi Nordplus projekta \u201cM\u016bsu Baltijas j\u016bra\u201d (\u201cOur Baltic Sea\u201d) mobilit\u0101t\u0113 Lietuv\u0101: pieredze, sadarb\u012bba un jauni iespaidi<\/strong><\/p>\n\n\n\n

\"\"<\/figure>\n\n\n\n

No \u0161\u012b gada 12. l\u012bdz 16. maijam Balvu Valsts \u0123imn\u0101zijas 10.b klases skolnieces Guntra Gibala un Sonora Pu\u0137\u012bte, k\u0101 ar\u012b skolot\u0101jas Inga Vanaga un Indra Kei\u0161a, piedal\u012bj\u0101s Nordplus projekta \u201cM\u016bsu Baltijas j\u016bra\u201d (\u201cOur Baltic Sea\u201d) mobilit\u0101t\u0113 Lietuv\u0101, Tel\u0161u pils\u0113t\u0101, \u017demaites \u0123imn\u0101zij\u0101. \u0160\u012b starptautisk\u0101 tik\u0161an\u0101s pulc\u0113ja 28 jaunie\u0161us  (16\u201320 gadu vecum\u0101) un 19 skolot\u0101jus no Somijas, Zviedrijas, D\u0101nijas, Igaunijas un Latvijas, lai kop\u012bgi iepaz\u012btu Lietuvu, diskut\u0113tu par Baltijas j\u016bras re\u0123iona ilgtsp\u0113ju, biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu un t\u0101s saglab\u0101\u0161anas noz\u012bmi.<\/p>\n\n\n\n

Pirm\u0101 diena: iepaz\u012b\u0161an\u0101s un kop\u012bgas aktivit\u0101tes<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Projekta pirm\u0101 diena ies\u0101k\u0101s ar dal\u012bbnieku iepaz\u012b\u0161anos, prezent\u0101cij\u0101m par Lietuvu, Tel\u0161u pils\u0113tu un \u017demaites \u0123imn\u0101ziju. Viesi apguva pirmos lietuvie\u0161u valodas v\u0101rdus un sarunvalodas fr\u0101zes, ko akt\u012bvi pielietoja visas viz\u012btes laik\u0101. Programmu papildin\u0101ja br\u012bni\u0161\u0137\u012bgs akordeona priek\u0161nesums, bet otraja dienas da\u013c\u0101 jautr\u012bbu rad\u012bja \u201cl\u0101\u010du\u201d jeb da\u017e\u0101du pils\u0113tvides objektu mekl\u0113\u0161anas orient\u0113\u0161an\u0101s sp\u0113le Tel\u0161u iel\u0101s un pie skaist\u0101 Mastis ezera, kas salied\u0113ja jaunie\u0161us starptautiskaj\u0101s komand\u0101s. J\u0101piebilst, ka l\u0101cis ir Tel\u0161u pils\u0113tas un t\u0101s tuv\u0101k\u0101 v\u0113sturisk\u0101 novada \u017demaitijas simbols. Skolot\u0101jiem tika organiz\u0113ta ekskursija pa pils\u0113tas v\u0113sturiskaj\u0101m viet\u0101m gides pavad\u012bb\u0101. Dienas otraj\u0101 da\u013c\u0101 notika konference \u201cBaltijas j\u016bras tilti: skol\u0113nu skat\u012bjums uz kop\u012bgo j\u016bru\u201d, kur\u0101 dal\u012bbnieki iepazin\u0101s ar prezent\u0101cij\u0101m par ilgtsp\u0113jas iniciat\u012bv\u0101m un lab\u0101s prakses piem\u0113riem projekta dal\u012bbvalstu skol\u0101s, un skol\u0113nu veikto p\u0113t\u012bjumu par Baltijas j\u016bras piekrastes pies\u0101r\u0146ojumu.<\/p>\n\n\n\n

Otr\u0101 diena: izzino\u0161as ekskursijas un praktiskas nodarb\u012bbas<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Otr\u0101 diena tika velt\u012bta izgl\u012btojo\u0161\u0101m ekskursij\u0101m. Apmekl\u0113jot Palangas Dzintara muzeju, dal\u012bbnieki iepazina Baltijas j\u016bras bag\u0101t\u012bbas, bet Olando Cepures st\u0101vkrasts atkl\u0101ja Lietuvas piekrastes dabas skaistumu. Lietuvas J\u016bras muzej\u0101 skol\u0113ni iepazina j\u016bras biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu un dz\u012bvniekus, k\u0101 ar\u012b v\u0113roja delf\u012bnu un j\u016bras lauvu priek\u0161nesumus muzeja delfin\u0101rij\u0101, kas uzsv\u0113ra nepiecie\u0161am\u012bbu saglab\u0101t \u0161o dz\u012bvnieku dabisko vidi. Izgl\u012btojo\u0161\u0101 programma \u201cBaltija 2050. gad\u0101. Distopija vai realit\u0101te?\u201d Baltijas j\u016bras dz\u012bvnieku rehabilit\u0101cijas centr\u0101 rosin\u0101ja jaunie\u0161us aizdom\u0101ties par re\u0123iona vides n\u0101kotni. Ekskursijas laik\u0101 tika panemts \u016bdens paraugs no Baltijas j\u016bras, papildus jau iepriek\u0161 skolu komandu sagatavotajiem viet\u0113jo \u016bde\u0146u, t.sk. Balvu ezera, \u016bdens paraugiem, kurus v\u0113l\u0101k jaunie\u0161i analiz\u0113ja Tel\u0161u Zin\u0101tnes un inov\u0101ciju STEM centr\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Tre\u0161\u0101 diena: diskusijas, debates un kult\u016bras pieredze<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Tre\u0161\u0101 diena s\u0101k\u0101s ar tik\u0161anos pie Tel\u0161u rajona pa\u0161vald\u012bbas vad\u012bt\u0101ja, kur tika p\u0101rrun\u0101tas vides aizsardz\u012bbas, ilgtsp\u0113jas un kult\u016bras trad\u012bcijas, k\u0101 ar\u012b sabiedrisko telpu pieejam\u012bba cilv\u0113kiem ar \u012bpa\u0161\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Skol\u0113ni piedal\u012bj\u0101s simul\u0113t\u0101 Eiropas Parlamenta sesij\u0101, \u201cministrij\u0101s\u201d jeb darba grup\u0101s diskut\u0113jot, prezent\u0113jot pied\u0101v\u0101tos probl\u0113mrisin\u0101jumus un balsojot par efekt\u012bv\u0101kajiem Baltijas j\u016bras re\u0123iona ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas risin\u0101jumiem. Savuk\u0101rt, pedagogiem bija iesp\u0113ja v\u0113rot atkl\u0101t\u0101s fizikas un \u0123eogr\u0101fijas stundas, bet p\u0113cpusdien\u0101 skol\u0113ni piedal\u012bj\u0101s STEM nodarb\u012bb\u0101s par \u016bdens pies\u0101r\u0146ojuma mazin\u0101\u0161anu. Paral\u0113li tam, skolot\u0101ji apmekl\u0113ja viet\u0113jos uz\u0146\u0113mumus \u2013 piena kombin\u0101tu \u201c\u017demaitijos pienas\u201d, kur\u0101 ra\u017eo ar\u012b Latvij\u0101 paz\u012bstamo \u201cD\u017eiugas sieru\u201d un miner\u0101l\u016bdens ra\u017eotni \u201cTich\u0117\u201d. Vakars nosl\u0113dz\u0101s ar tradicion\u0101lo \u017eemai\u0161u \u0113dienu degust\u0101ciju, folkloras m\u016bziku un dej\u0101m, kas rad\u012bja \u012bpa\u0161u kop\u012bbas saj\u016btu.<\/p>\n\n\n\n

Ieguvumi un iespaidi<\/strong><\/p>\n\n\n\n

\u0160\u012b Nordplus projekta \u201cM\u016bsu Baltijas j\u016bra\u201d (\u201cOur Baltic Sea\u201d) mobilit\u0101te ne tikai stiprin\u0101ja draudz\u012bbu starp jaunie\u0161iem no da\u017e\u0101d\u0101m Baltijas j\u016bras re\u0123iona valst\u012bm, bet ar\u012b sniedza v\u0113rt\u012bgu izgl\u012btojo\u0161u pieredzi, papla\u0161inot izpratni par Baltijas j\u016bras vides aizsardz\u012bbas noz\u012bmi un atst\u0101ja neaizmirstamus iespaidus par viesm\u012bl\u012bgo Lietuvu un Tel\u0161u pils\u0113tu. Balvu Valsts \u0123imn\u0101zijas p\u0101rst\u0101vji atgriez\u0101s Balvos ar jaun\u0101m zin\u0101\u0161an\u0101m, iespaidiem un iedvesmu turpin\u0101t darbu vides ilgtsp\u0113jas jom\u0101.<\/p>\n\n\n\n

Sagatavoja: Inga Vanaga<\/p>\n\n\n\n

Foto: projekta dal\u012bbnieku un projekta publicit\u0101tes foto<\/p>\n\n\n\nngg_shortcode_2_placeholder\n\n\n\n

Nordplus projekta \u201cOur Baltic Sea\u201d mobilit\u0101te Somij\u0101<\/strong><\/p>\n\n\n\n

Septembra otro ned\u0113\u013cu (08.09. \u2013 12.09.) Balvu Valsts \u0123imn\u0101zijas 12.a klases audz\u0113k\u0146i Ritvars Avoti\u0146\u0161 un Edgars Di\u010devskis, k\u0101 ar\u012b skolot\u0101jas Mud\u012bte Stepanova un Eva Zu\u010dika-Kuz\u0146ecova pavad\u012bja Helsinkos, piedaloties Nordplus projekta \u201cOur Baltic Sea\u201d izgl\u012btojo\u0161\u0101s lekcij\u0101s un darbn\u012bc\u0101s.<\/p>\n\n\n\n

Projekta pirm\u0101 diena tika velt\u012bta iepaz\u012b\u0161an\u0101s aktivit\u0101t\u0113m un atkalredz\u0113\u0161an\u0101s priekam, neizpalika ar\u012b izgl\u012btojo\u0161a lekcija par zivju sug\u0101m, kuras m\u012bt Baltijas j\u016br\u0101. P\u0113c lekcijas noklaus\u012b\u0161an\u0101s skol\u0113ni str\u0101d\u0101ja grup\u0101s, analiz\u0113jot j\u016bras pies\u0101r\u0146ojuma riskus un to ietekmi ne tikai uz j\u016bras iem\u012btnieku, bet ar\u012b cilv\u0113ku dz\u012bves kvalit\u0101ti un vesel\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n

Otr\u0101 diena bija iespaidiem bag\u0101ta. Dienas pirmaj\u0101 pus\u0113 skol\u0113ni diskut\u0113ja par ilgtsp\u0113j\u012bbu, savas zin\u0101\u0161anas izmantojot ar\u012b praktisk\u0101 darb\u012bb\u0101 \u2013  pl\u0101nojot un b\u016bv\u0113jot ilgtsp\u0113j\u012bgu pils\u0113tu. Savuk\u0101rt dienas otraj\u0101 pus\u0113 projekta dal\u012bbnieki baud\u012bja ne tikai Harakka salas skaisto ainavu, bet ar\u012b papildin\u0101ja savas zin\u0101\u0161anas, piedaloties nodarb\u012bb\u0101s par \u016bdens pies\u0101r\u0146ojuma izp\u0113ti, \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu piev\u0113r\u0161ot draudiem, kas rodas, pies\u0101r\u0146ojot \u016bdenstilpnes ar plastmasu.<\/p>\n\n\n\n

Tre\u0161\u0101s dienas aktivit\u0101tes tika organiz\u0113tas gleznainaj\u0101 Soumenlinna sal\u0101. Skol\u0113ni, pildot da\u017e\u0101dus digit\u0101los uzdevumus, izzin\u0101ja salas v\u0113sturi un atkl\u0101ja t\u0101s nosl\u0113pumus, k\u0101 ar\u012b darbn\u012bc\u0101s m\u0101c\u012bj\u0101s noteikt j\u016bras \u016bdens temperat\u016bru, fosfora un sk\u0101bek\u013ca l\u012bmeni, analiz\u0113ja \u016bdens kvalit\u0101tes ietekmi un pied\u0101v\u0101ja risin\u0101jumus j\u016bras pies\u0101r\u0146ojuma mazin\u0101\u0161anai.<\/p>\n\n\n\n

Balvu Valsts \u0123imn\u0101zijas skol\u0113nu un skolot\u0101ju dal\u012bba Helsinkos projekt\u0101 \u201cOur Baltic Sea\u201d ir ne tikai bag\u0101tin\u0101jusi zin\u0101\u0161anas par Baltijas j\u016bras vidi, bet ar\u012b stiprin\u0101jusi izpratni par ilgtsp\u0113j\u012bgu r\u012bc\u012bbu un dabas aizsardz\u012bbas noz\u012bmi. \u0160aj\u0101 pieredz\u0113 apvienoj\u0101s gan zin\u0101tnisk\u0101s atzi\u0146as, gan rado\u0161a sadarb\u012bba, kas atst\u0101s palieko\u0161u ietekmi uz visu dal\u012bbnieku attieksmi pret dabas resursu saudz\u0113\u0161anu. \u0160\u0101das aktivit\u0101tes ne tikai papla\u0161ina redzesloku, bet ar\u012b iedvesmo turpm\u0101kai r\u012bc\u012bbai, dz\u012bvojot saska\u0146\u0101 ar vidi, kas m\u016bs visus vieno.<\/p>\n\n\n\nngg_shortcode_3_placeholder\n\n\n\n

Nordplus projekta \u201eOur Baltic Sea\u201d <\/strong>mobilit<\/strong>\u0101te D\u0101nij\u0101<\/strong>, Hiller<\/strong>\u0113d\u0101<\/strong><\/strong><\/p>\n\n\n\n

No \u0161\u012b gada 12. l\u012bdz 16. janv\u0101rim Balvu Valsts \u0123imn\u0101zijas 12. klases skolnieces Al\u012bna \u017dogota un Sindija Saide, k\u0101 ar\u012b skolot\u0101ja Ir\u012bna Krivo\u0161ejeva un direktores vietnieks IT jom\u0101 Viktors \u0160\u013cakota piedal\u012bj\u0101s Nordplus projekta \u201eM\u016bsu Baltijas j\u016bra\u201d (\u201eOur Baltic Sea\u201d) skol\u0113nu un skolot\u0101ju mobilit\u0101t\u0113 D\u0101nij\u0101, Hiller\u0113d\u0101, skol\u0101 Hiller\u00f8d Tekniske Gymnasium – UNORD. Starptautiskaj\u0101 tik\u0161an\u0101s reiz\u0113 piedal\u012bj\u0101s vair\u0101k nek\u0101 50 dal\u012bbnieki no Somijas, Zviedrijas, D\u0101nijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, lai kop\u012bgi iepaz\u012btu D\u0101niju, diskut\u0113tu par Baltijas j\u016bras re\u0123iona ilgtsp\u0113ju un t\u0101s saglab\u0101\u0161anas noz\u012bmi n\u0101kamaj\u0101m paaudz\u0113m.<\/p>\n\n\n\n

Pirmaj\u0101 projekta dien\u0101 dal\u012bbnieki dev\u0101s ekskursij\u0101 pa skolu, iepaz\u012bstot D\u0101nijas izgl\u012bt\u012bbas sist\u0113mu, m\u0101c\u012bbu procesu un m\u0101c\u012bbu vidi. Dienas turpin\u0101jum\u0101 notika \u201eledus lau\u0161anas\u201d aktivit\u0101tes un rado\u0161\u0101 kr\u016bz\u012b\u0161u darbn\u012bca, kas veicin\u0101ja savstarp\u0113jo sadarb\u012bbu. Neskatoties uz lietaino laiku, da\u013ca dal\u012bbnieku dev\u0101s ar\u012b p\u0101rg\u0101jien\u0101 pa pils\u0113tu uz \u201eFantasy\u201d salu, kas atrodas Slotssoen ezera teritorij\u0101. P\u0113cpusdien\u0101 projekta dal\u012bbniekiem bija iesp\u0113ja apmekl\u0113t Renesanses \u0161edevru Zieme\u013ceirop\u0101 \u2013 Frederiksborgas pils. T\u0101 tiek uzskat\u012bta par liel\u0101ko un iev\u0113rojam\u0101ko renesanses pili Skandin\u0101vij\u0101. Pils komplekss atrodas uz trim sal\u0101m pils ezer\u0101, radot \u012bpa\u0161i reprezentat\u012bvu iespaidu. Pili 17. gadsimt\u0101 uzc\u0113la D\u0101nijas karalis Kristi\u0101ns IV k\u0101 varas, bag\u0101t\u012bbas un m\u0101kslas gaumes simbolu. Frederiksborgas kapela ir viens no noz\u012bm\u012bg\u0101kajiem reli\u0123isk\u0101s m\u0101kslas pieminek\u013ciem D\u0101nij\u0101 un joproj\u0101m tiek izmantota svin\u012bgiem dievkalpojumiem. Grezn\u0101s z\u0101les, griestu gleznojumi, gobel\u0113ni un portreti, kas ataino kara\u013cu dz\u012bvi un valsts att\u012bst\u012bbu, atst\u0101ja neaprakst\u0101mu iespaidu uz visiem projekta dal\u012bbniekiem.<\/p>\n\n\n\n

Otr\u0101 mobilit\u0101tes diena tika velt\u012bta izgl\u012btojo\u0161ai ekskursijai Kopenh\u0101gen\u0101 \u2013 pils\u0113t\u0101, kur v\u0113sturisk\u0101 arhitekt\u016bra organiski sapl\u016bst ar m\u016bsdienu dizainu. Kopenh\u0101genas arhitekt\u016bra uzskat\u0101mi apliecina, ka skaistums, funkcionalit\u0101te un ilgtsp\u0113ja var past\u0101v\u0113t l\u012bdzsvar\u0101, kalpojot gan cilv\u0113ku labkl\u0101j\u012bbai, gan dabas aizsardz\u012bbai. Pils\u0113ta ir paz\u012bstama ar p\u0101rdom\u0101tu pils\u0113tpl\u0101no\u0161anu, cilv\u0113kam draudz\u012bgu m\u0113rogu un est\u0113tisku vienk\u0101r\u0161\u012bbu. Ekskursijas laik\u0101 skol\u0113ni, str\u0101d\u0101jot grup\u0101s, v\u0113rt\u0113ja un diskut\u0113ja par ilgtsp\u0113ju arhitekt\u016br\u0101, vienlaikus iepaz\u012bstot Kopenh\u0101genas noz\u012bm\u012bg\u0101kos apskates objektus. Dienas otraj\u0101 da\u013c\u0101 skol\u0113ni piedal\u012bj\u0101s praktisk\u0101 darbn\u012bc\u0101 un apmekl\u0113ja Damhus\u00e5en notek\u016bde\u0146u att\u012br\u012b\u0161anas staciju \u2013 vienu no noz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m Kopenh\u0101genas notek\u016bde\u0146u att\u012br\u012b\u0161anas iek\u0101rt\u0101m, kas apkalpo lielu pils\u0113tas da\u013cu. Dal\u012bbnieki uzzin\u0101ja, k\u0101 tiek att\u012br\u012bti sadz\u012bves un r\u016bpnieciskie notek\u016bde\u0146i, k\u0101 ar\u012b piedal\u012bj\u0101s praktisk\u0101 meistarklas\u0113, izprotot \u0161\u012bs infrastrukt\u016bras noz\u012bmi Baltijas j\u016bras ekosist\u0113mas aizsardz\u012bb\u0101.<\/p>\n\n\n\n

P\u0113d\u0113j\u0101 mobilit\u0101tes dien\u0101 skol\u0101 viesoj\u0101s UNESCO jaunie\u0161u v\u0113stnieki (Youth Ambassadors), kuri veicin\u0101ja projekta dal\u012bbnieku izpratni par kult\u016bru, izgl\u012bt\u012bbu, zin\u0101tni, ilgtsp\u0113ju un cilv\u0113kties\u012bb\u0101m. Diskusijas un aktivit\u0101tes rosin\u0101ja jaunie\u0161us dom\u0101t par savu lomu ilgtsp\u0113j\u012bgas sabiedr\u012bbas veido\u0161an\u0101. V\u0113l\u0101k dal\u012bbnieki dev\u0101s uz vienu no noz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m dabas un kult\u016bras mantojuma viet\u0101m D\u0101nij\u0101 \u2013 Store Dyrehave. Parks izveidots 17. gadsimt\u0101 k\u0101 kara\u013cu med\u012bbu teritorija, bet m\u016bsdien\u0101s t\u0101 ir popul\u0101ra pastaigu, pikniku un velobraucienu vieta, k\u0101 ar\u012b dabas izgl\u012bt\u012bbas un ainavu aizsardz\u012bbas piem\u0113rs. Teritorija ir iek\u013cauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakst\u0101 un saglab\u0101jusies gandr\u012bz nemain\u012bga kop\u0161 17.\u201318. gadsimta, apliecinot harmonisku l\u012bdz\u0101spast\u0101v\u0113\u0161anu starp dabu, v\u0113sturi un cilv\u0113ku. Dienas izska\u0146\u0101 visi dal\u012bbnieki kop\u012bgi baud\u012bja vakari\u0146as un piedal\u012bj\u0101s kop\u012bgi organiz\u0113t\u0101s aktivit\u0101t\u0113s, stiprinot starptautisko sadarb\u012bbu un draudz\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n

Projekta dal\u012bbniece Sindija Saide atz\u012bst: \u201eProjekts D\u0101nij\u0101 bija neaizmirstama pieredze, kur\u0101 mani visvair\u0101k apb\u016bra sakopt\u0101 arhitekt\u016bra un velosip\u0113du kult\u016bra. Liel\u0101ko kult\u016br\u0161oku piedz\u012bvoju pusdienu pauz\u0113s, uzzinot, ka s\u0101t\u012bgu malt\u012bti d\u0101\u0146iem lieliski aizst\u0101j vi\u0146u tradicion\u0101l\u0101s sviestmaizes. Ikdienu pavad\u012bj\u0101m ce\u013c\u0101 ar vilcienu, v\u0113rojot ainavas un l\u0113n\u0101m iepaz\u012bstot viet\u0113jo ritmu. Lai gan satuvin\u0101\u0161an\u0101s ar p\u0101r\u0113jiem projekta jaunie\u0161iem notika tikai projekta s\u0101kum\u0101 un nosl\u0113gum\u0101, \u0161\u012bs draudz\u012bbas un kop\u012bg\u0101s aktivit\u0101tes k\u013cuva par manu spilgt\u0101ko atmi\u0146u. T\u0101 bija lieliska iesp\u0113ja papla\u0161in\u0101t savu redzesloku.\u201d Al\u012bna \u017dogota uzskata: \u201e\u0160is brauciens bija \u013coti v\u0113rt\u012bgs, jo var\u0113ju iepaz\u012bt D\u0101\u0146u kult\u016bru un cilv\u0113kus. \u012apa\u0161i izbaud\u012bju skaistos skatus Kopenh\u0101gen\u0101 un aktivit\u0101tes par UNESCO v\u0113rt\u012bb\u0101m. Unik\u0101la pieredze \u0161\u0137ita b\u016bt sadraudz\u012bb\u0101 ar tik daudzu valstu skol\u0113niem.\u201d<\/p>\n\n\n\n

Nosl\u0113dzo\u0161\u0101 Nordplus projekta mobilit\u0101te notiks apr\u012bl\u012b Latvij\u0101, Balvos, kur dal\u012bbnieki turpin\u0101s sadarb\u012bbu, dal\u012bsies pieredz\u0113 un stiprin\u0101s izpratni par Baltijas j\u016bras re\u0123iona ilgtsp\u0113j\u012bgu att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n

Projekta koordinatore Ir\u012bna Krivo\u0161ejeva<\/p>\n\n\n\n

Foto: Ir\u012bna Krivo\u0161ejeva<\/p>\n\n\n\nngg_shortcode_4_placeholder\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Projekta nosaukums: Our Baltic Sea  Projekta \u012bsteno\u0161anas periods: 08\/2024 – 07\/2026 Projekta m\u0101jaslapa: https:\/\/ourbalticsea.online\/  Inform\u0101cija par projekta aktivit\u0101\u0161u norisi: https:\/\/ourbalticsea.online\/project-activities\/  Nordplus projekta \u201eOur Baltic Sea\u201d pirm\u0101 mobilit\u0101te Zviedrij\u0101, Stokholm\u0101 No \u0161\u012b gada 12. l\u012bdz 14. novembrim Stokholm\u0101, Zviedrij\u0101 norisin\u0101j\u0101s pirm\u0101 … Turpiniet las\u012bt →<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"ngg_post_thumbnail":0,"footnotes":""},"class_list":["post-2638","page","type-page","status-publish","hentry"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/bvg.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/2638","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/bvg.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/bvg.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/bvg.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/bvg.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=2638"}],"version-history":[{"count":8,"href":"https:\/\/bvg.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/2638\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":5271,"href":"https:\/\/bvg.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/2638\/revisions\/5271"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/bvg.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=2638"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}